Nedēļas dziesmas 26/01

The Vaccines — Handsome

2011. gadā visai skaļi sevi pieteica The Vaccines ar debiju What Did You Expect from The Vaccines?, kurā bija atrodamas vieglas, popsīgas uz ģitārām balstītas dziesmas. Tās lieliski iederējās un visai bieži izskanēja diskotēkās, tieši pateicoties šim vieglajam skanējumam un jauneklīgiem, atmiņā paliekošiem tekstiem. Vēlāk četrotne radīja nopietnāku ierakstu Come of Age, kura pamatā arī skanēja ģitāras un tas apdziedāja jaunību, tomēr klausītājam vairs nebija tik vienkārši uztverams. Vēl vēlāk puiši nolēma izmēģināt akustisko skanējumu, izdodot mazalbumu Melody Calling, bet arī tas nebija visai izdevies eksperiments.  Handsome varētu dēvēt par atgriešanos pie pirmsākumiem, jo tas ir īss, bet visai spilgts, enerģisks skaņdarbs, kāds, piemēram, bija Norgaard viņu pirmajā platē. Tieši šāda veida popmūzika ir tas, ko vairākums gaida no The Vaccines un nav šaubu, ka arī šis skaņdarbs būs dzirdams ne vienā vien ballītē.

/Staņislavs Fisenkovs/

Ava Luna — Billz

Ritmiski blūzotā indie apvienība Ava Luna 2014. gadā ļoti nemanāmi izdeva, manuprāt, nenovērtētu, bet tomēr ļoti labu albumu Electric Balloon. Šogad gan šī netaisnība tiks labota, jo Billz ir visas iespējas kļūt par vienu no lielākajiem žanra hitiem, jo šī dziesma ir gan pietiekoši lipīga, gan visās citās ziņās lieliska. Grupas mīlestība pret psihodēliskām noskaņām un r'n'b atgādina Unknown Mortal Orchestra, bet tomēr Ava Luna šķietami ir atraduši savu nišu un grupas mūziku nevar salīdzināt ar kaut ko citu.

/Rūdolfs Sietiņš/

Modest Mouse — Coyotes

Tuvojoties 3. martam jeb indie roka veterānu Modest Mouse pirmā albuma astoņu gadu laikā — Strangers to Ourselves, iznākšanas dienai, grupa pirms nedēļas izlaidusi jaunu dziesmu Coyotes. Par dziesmas un tās skaistā videoklipa galveno iedvesmotāju uzskatāms īsts koijots, kurš 2002. gadā braukājis vilcienā pa Portlendu. Coyotes ir nedaudz rotaļīga un viegla balāde, ieturot Modest Mouse pēdējos albumos piekopto skanējumu, tomēr neiztiekot arī bez Īzakam Brokam raksturīgajiem daudznozīmīgajiem dziesmu vārdiem: Mankind's behavin' like some serial killers. Giant ol' monsters afraid of the sharks

/Gints Vansovičs/

Tobias Jesso Jr. — How Could You Babe

Katrs jefiņš, kurš dzied skaistas un lipīgas popdziesmas sērīgu klavieru pavadījumā, tiek saukts par jauno Eltonu Džonu. Vienpatis Tobiass Džeso ar savu jauno albumu beidzot ir izlīdis no savas garāžas vai guļamistabas un ir gatavs iekarot radiostacijas, stadionus un pārspēt Eltonu Džonu. How Could You Babe ir sentimentāla un ļoti cukurota dziesma, bet tomēr tā spēj saspiest pareizās pogas, lai kļūtu par dziesmu, kas patīk visiem.

/Rūdolfs Sietiņš/

José González — Leaf Off / The Cave

Pagājušā Positivus festivāla piektdienas vakarā sanākušos pie Nordea skatuves priecēja zviedri Junip, kuru vidū ir dziesminieks Hosē Gonzaless. Viņam tā nebija pirmā reize Latvijā, tāpēc, šķiet, var apgalvot to, ka viņš vietējai publikai ir visai zināms. Gonzalesa mūzikas cienītāji noteikti zina, ka jau pavisam drīz, februāra vidū, mūs gaida jauns albums Vestiges & Claws. Otrais singls Leaf Off / The Cave ir ieturēts labākajās viņa mūzikas tradīcijās, tāpēc nav šaubu, ka tiem, kuriem viņa daiļrade tīk, ies pie sirds arī šī dziesma. Viegli skanoša ģitāra un Gonzalesa patīkamais vokāls liek atcerēties pagājušo vasaru un domāt par nākamo, lai gan aiz loga vēl ir sniega kupenas un apledojušas ietves. Tas gan nenozīmē, ka to šobrīd nedrīkst klausīties, tieši otrādāk — to noteikti vajag noklausīties un ietiecams ieslēgt kāda pasākuma ierakstu, kur Leaf Off / The Cave tiek izpildīts ar kora palīdzību.

/Staņislavs Fisenkovs/

Marriages — Skin

Izklausīties pēc Slowdive un citām tāda veida grupām 2015. gadā nav nekāda māka. Laikam... Ekspresīvais trio Marriages (senāk spēlēja instrumentālu post roku Russian Circles garā... cik tipiski), gan pierāda pretējo un Skin lieliski atsviež tajos laikos, kad vārdi “ēterisks” un “sapņu popmūzika” nebija tikai kaut kādi epiteti, kurus kritiķi izdomāja tikai, lai aprakstītu Beach House mūziku, bet pavisam īsti kādas radikālas kustības saukļi.

/Rūdolfs Sietiņš/

St. Vincent — Bad Believer

Kopš sava izcilā ieraksta St. Vincent izdošanas, kas, starp citu, ierindojās piektajā vietā mūsu gada albumu topā, Anija Klārka ir publicējusi vairākus iepriekš nedzirdētus skaņdarbus. Tie tapa plates rakstīšanas procesā, bet dažādu iemeslu dēļ neiekļuva pašā ierakstā, neskatoties uz to, ka šīs dziesmas ir pelnījušas, lai tās dzirdētu plašāka auditorija. Pagājušajā gadā līdz mums nonāca Pieta, Sparrow un Del Rio, bet pagājušajā nedēļā Bad Believer. Dziesmā lielu lomu spēlē elektronika un dažādi efekti, kas tiek pielikti vokālam, ģitārām un bungām. Bad Believer noskaņa ir citādāka, tāpēc tika pareizi darīts, šo dziesmu neieliekot albumā, bet tā tomēr ir pārāk laba, lai to vienkārši aizmirstu un nevienam neatrādītu.

/Staņislavs Fisenkovs/

All We Are — Stone

Šī grupa savu mūziku raksturo kā Bee Gees on diazepam. Tas ir salīdzinājums, kas tā pievērš uzmanību, ka būtībā par grupu neko citu īsti negribas uzrakstīt, jo tas visai precīzi raksturo grupas skanējumu un domāšanas veidu. Vēl jāpiebilst, ka All We Are var likties tipiski bezpersoniskā, sagurušā mūsdienu indie mūzikas izpildītāji, bet tomēr grupa pārsteidz ar kaut kādu īpašu šarmu, kas viņus atšķir no pārējiem. Stone ar savu grūvīgo ritmu spēj pacelt debesī.

/Rūdolfs Sietiņš/

Spirit Club — Still Life

Spirit Club ir pavisam jauna grupa, kas izveidota apvienojoties brāļiem Neitanam (Wavves) un Džoelam Viljamsiem (Sweer Valley), kopā ar Endrū Kediku (Jeans Wilder). Pavasarī iznāks arī debijas albums, bet pirms tā izdota jauna dziesma Still Life. Stilistiski grupas skanējums gan ļoti agādina vecākus Wavves ierakstus, apvienojot lo-fi un noise roku. 90’s kids noteikti patiks dziesmas video ar klipiem no Simpsoniem, Glābējzvana un citām klasikām.

/Gints Vansovičs/

Quarterbacks — Not In Luv

Astoņdesmito indie savā raupjākajā formā ir atpakaļ. Quarterbacks lieliski iederētos jebkurā C-86 (tagad jau C-15) kompilācijā, K Records labāko grupu albumu vidusdaļā. Jāsaka uzreiz, ka Querterbacks nav tvīpopa grupa, bet gan īsti lipīgs pop panks. Gluži kā no astoņdesmitajiem izlīdis, kad visi stilīgie fanoja par Husker Du un Descendants.

/Rūdolfs Sietiņš/

Nite Fields — Winter’s Gone

Turpinām iepazīstināt ar austrāliešiem Nite Fields, kuri februāra vidū paviesosies arī Latvijā sava debijas albuma Depersonalisation tūres ietvaros. Pirms divām nedēļām rakstījām par Prescription, bet šoreiz par gaidāmā ieraksta noslēdzošo skaņdarbu Winter’s Gone, kas ir jau trešais plates priekšvēstnesis. Septiņu minūšu garais skaņdarbs ir lēnāks un nav tik skaļš atšķirībā no iepriekš dzirdētajām dziesmām.  Sapņainais Winter’s Gone ir kvalitatīvs shoegaze un psihodēlijas sajaukums, kas ir visai piemērots albuma noslēgumam. Nite Fields pie debijas strādāja gandrīz divus gadus, un šobrīd izskatās, ka šis laiks tika lietderīgi izmantots, lai radītu kvalitatīvu albumu.

/Staņislavs Fisenkovs/

Vetiver — Current Carry

Opapu Vetiver grupas debijas albums iznāca 2004. gadā, bet ar savu jaunāko singlu spējuši mūs atsviest karstajā Brazīlijā sešdesmitajos gados, kad tur valdīja psihodēliskā kustība Tropicália. Tīri noskaņas ziņā. Muzikāli, gan tas atgādina par labākajiem (tātad visiem?) The Sea And Cake un priecīgākajiem Lambchop ierakstiem.

/Rūdolfs Sietiņš/