Ewert And The Two Dragons: Mēs izdzīvojam savus sapņus!
Piektdien, 1. martā, ar koncertu Palladium Rīga Latvijā atgriezās šobrīd populārākā Baltijas grupa Ewert And The Two Dragons. Aptuveni stundu pirms koncerta uz nelielu sarunu aicināju blices solistu Evertu Sundju un ģitāristu Erki Pārnoju, lai aprunātos par aizvadīto gadu un mūziķu turpmākajiem plāniem.
— Kā šobrīd jūtaties?
Erki: Labi.
Everts: Šī ir ļoti gara diena.
— Kā tā?
Erki: Izbraucām ap desmitiem, paēdām pusdienas, veicām soundčeku, satikām fanus — visa diena pagājusi skrienot no vienas vietas uz nākamo.
Everts: Sanāca tā, ka iepriekšējā nakts bija ļoti īsa, vakar vēlu sanāca iet gulēt, tāpēc arī tādas sajūtas.
— Ir pagājis kāds laiciņš, kopš pēdējo reizi spēlējāt Rīgā, vai ne?
Erki: Hmmm... Jā, pēdējo reizi šeit uzstājāmies pirms vairāk kā gada, 2011. gada novembrī. Bet sajūtas viennozīmīgi ir tādas, it kā nebūtu pagājis tik ilgs laika posms. Vienkārši starp šiem abiem koncertiem ir noticis tik daudz kas, ka laiks ir paskrējis neticami ātri.
— Pēdējo reizi jūs intervēju 2011. gada jūlijā, kad vēl tikai taisījāties doties uz visiem showcase festivāliem un domājāt par pasaules iekarošanu. Kas no šī laika posma jums pašiem ir visvairāk paticis vai visspilgtāk iespiedies atmiņā?
Everts: Man liekas, ka tas ir process. Iespēja darīt to, ko mēs darām. Par visām šīm lietām var lasīt, vērot intervijas, bet mums ir dota iespēja to izbaudīt, saprast, kā tas ir. Mēs sākām ļoti mazās zālēs, spēlējām krogos, bet visu laiku lēnām augām, paplašinājām teritoriju, kurā darbojamies. Vismaz man tieši tas viennozīmīgi ir pats interesantākais. Tagad mēs spēlēsim šeit, pirms mēneša bijām Francijā un Nīderlandē, vēl pirms tam — ASV, tūrējām pa Eiropu...
Erki: Mēs pat paspējām piestāt Islandē!
Everts: Jā, un tas viss ir ļoti interesanti.
Erki: Jā, un tas ir traki. Kā tikko teici — ikvienam no mums tas ir bijis sapnis kļūt par profesionālu mūziķi, kas nepārtraukti atrodas tūrē pa visdažādākajiem planētas punktiem. Mēs visu laiku to vēlējāmies sasniegt, un tagad, kad tas ir noticis, beidzot saprotam tās izjūtas. Manuprāt, tā ir labākā pieredze, ko jebkad varētu gūt.
Everts: Kā jau zināms, kaut ko dzīvē sasniedzot, vienmēr rodas nākamie mērķi, kurus gribas aizsniegt. Vēlies doties arvien tālāk, padarīt par realitāti nākamos sapņus. Tagad esam nonākuši līdz tam punktam, kad sākam tiekties pēc šiem nākamajiem sapņiem, piemēram, uzspēlēt kādā konkrētā arēnā, festivālā vai tamlīdzīgi.
— Kas ir jūsu nākamie sapņi?
Erki: Šobrīd — strādāt pie nākamā albuma, to izdot un tad skatīties, kurp tas mūs aizvedīs. Ar Good Man Down mēs esam paplašinājuši savu teritoriju tiktāl, ka nu ir cilvēki ne tikai Latvijā un Igaunijā, kas gaida jaunu materiālu, bet arī daudzās citās vietās. Būs interesanti redzēt, kā viņi reaģēs uz mūsu pārmaiņām, uz to, kurp vēlamies virzīt savu mūziku.
— Un kurp vēlaties virzīt savu mūziku? Varbūt ko jaunu nospēlēsiet arī šovakar?
[abi sāk smieties] Erki: Tas ir liels „varbūt” arī mums pašiem. Ir dažas dziesmas, ko Latvijā jau esam spēlējuši, dziesmas, kas nav atrodamas Good Man Down, bet tās vairs nevar saukt par kaut ko jaunu. Bet man liekas, ka no tiem gabaliem visai labi var saprast, kurp mūsu mūzika dodas. Bet vari būt mierīgs — smago metālu nesāksim spēlēt!
— Jūsu menedžeris man pastāstīja, ka iepriekšējā gada laikā esat nospēlējuši ap 120 koncertiem. Vai nebija grūti izturēt tik noslogotu grafiku?
Everts: Labā lieta ir tā, ka mums patīk tas, ko mēs darām, un tūrējot ar saviem hobijiem varam nodarboties visu laiku. Protams, ir brīži, kad esam... Kā lai labāk pasaka...
Erki: Saguruši.
Everts: Jā, saguruši. Paldies, ļoti jauks vārds. Bet man liekas, ka tos mirkļus ļoti veiksmīgi pārvaram, un patiesībā mums pašlaik ir bijis gana garš pārtraukums. Gandrīz mēnesis. Mums bija iespēja atvilkt elpu un uzlādēt baterijas.
— Kad bija pēdējā reize, kad varējāt atļauties mēnesi atgūties?
Erki: Ir bijuši divu trīs nedēļu pārtraukumi, viens no tiem — decembrī, šķiet, kādas trīs nedēļas. Septembrī bija līdzīgi, arī vasaras vidū, tieši pirms tūres.
Everts: Nu vasaras atvaļinājuma laikā mums bija kādi pieci koncerti. [smejas]
Erki: Nu jā, bet tie bija Igaunijā, tas neskaitās. Pēc tiem varējām doties mājās un izgulēties savās gultās. Šķiet, ka gada sākumā būtu panikojis, ja kāds man teiktu, ka nāksies uzstāties katru otro vai trešo dienu. Tiesa, mēs par to nedomājam. Kad atrodies tūrē, tai koncentrējies par visiem 100%, nemaz nedomājot par to, ka neesi mājās. Savukārt tad, kad esam Igaunijā, fokusējamies tikai tam. Man liekas, ka šāds variants var strādāt. Nē, tas strādā!
— Kā pašiem liekas — kā ir mainījies jūsu statuss Igaunijā? Vai ir sajūta, ka kaut kas ir mainījies salīdzinot ar to, kas bija pirms kāda pusotra diviem gadiem, kad vēl nebijāt tik lielas zvaigznes?
Everts: Man liekas, ka mēs uz savu statusu nefokusējamies itin nemaz. Mēs par to nedomājam. Protams, ir bijušas dažas izmaiņas mūsu visu dzīvēs, bet igauņi ir visai mierīgi un rezervēti ziemeļnieki, tāpēc mūsu dzīves ir palikušas praktiski tādas pašas.
Erki: Domāju, ka par tādu kā mūsu karjeras robežšķirtni var saukt koncertu Nokia koncertzālē divas dienas pirms uzstāšanās Palladium. Tad daudz kas mainījās, pēc tā mūsu vārds ļoti ātri izplatījās. Liekas, ka ikviens, kas toreiz bija atnācis, par to paziņoja saviem draugiem. Pēc pasākuma par mums runāja daudz vairāk nekā pirms tā. Un labā lieta ir tā, ka ir vienalga — ļaudīm tas patīk vai nē —, jo mēs zinām, ka mūsu mūzika ir tur ārā. Tas ir patiešām forši.
— Kādi ir jūsu plāni tuvākie plāni?
Erki: Tā kā nākamais koncerts būs tikai marta otrajā pusē, tagad esam plānojuši aktīvi strādāt pie jaunā materiāla. Pēc tam sekos neliela tūre pa Eiropu un vēl darbs pie jaunā materiāla. Vasarā noteikti spēlēsim gana daudzos festivālos, taču par to varēsim kaut ko komentēt tad, kad būs pienācis īstais laiks. Nešaubos — arī šogad darba mums pietiks!
Foto: Alise Stefanoviča