Funeral For A Friend: Mēs atkal esam mēs paši
Tikko izdevuši savu sesto studijas albumu Conduit, savu kārtējo pasaules koncerttūri sākusi velsiešu grupa Funeral For A Friend. Tā kā 24. martā mūziķi viesosies arī Latvijā, Palladium Rīga koncertzālē, uz sarunu par tūri un gaidāmo koncertu aicināju apvienības ģitāristu Gevinu Berovu. Ar mūziķi sazvanījāmies pirmdienas vakarā, kad viņš tikko bija ieradies kārtējā pilsētā un noskaņoties vakara pasākumam.
— Kur šobrīd atrodies?
Pašlaik esmu Braitonā, mums šeit šovakar būs koncerts. Atrodamies pie jūras, šeit ir sasodīti auksts, un esmu pilnīgi pārsalis!
— Pēdējā laikā esat ļoti aizņemti, vai ne? Šonedēļ cenšoties atrast laiku sarunai, šī bija teju vienīgā iespēja.
Jā, pagājušā nedēļā izdevām albumu, un tagad strādājam dienu un nakti. Izmantojam iespēju koncertēt pēc iespējas vairāk. Pašlaik spēlēsim visā Lielbritānijā, bet pēc tam dosimies arī uz kontinentālo Eiropu. Ir plāns veikt tik daudz sesijas, cik vien iespējams, kā arī parādīties visur, kur vien varam — presē, televīzijā un radio.
— Kāpēc šoreiz izlēmāt veikt garu tūri vienā elpas vilcienā bez īpašiem atelpas brīžiem, nevis to nedaudz izstiept?
Albuma ierakstīšanas dēļ aptuveni pusgadu nekoncertējām teju nemaz, visu laiku pavadījām studijā. Tieši tāpēc ir jālien ārā no pazemes, jādodas uz maksimāli daudz vietām tik īsā laikā, cik vien iespējams. Esam noilgojušies spēlēt! Tas ir pats lielākais pluss, esot grupā, ir neticami forši uzstāties visapkārt pasaulei. Tikko atgriezāmies no koncertiem Japānā, kur sākām tūri, un tas bija absolūti nevaldāmi!
— Publika katrā valstī ievērojami atšķiras?
Jā, katrā vietā, kurp dodies, ir kādas īpašas atšķirības. Parasti tur, kur sākam tūri, cilvēki ir nedaudz dzīvīgāki un enerģiskāki. Bet ir lieliski, ka mums ir iespējas izbaudīt tik dažādus pūļus, es to uztveru kā neticamu dāvanu.
— Kur tev pašam vislabāk patīk uzstāties?
Mums ir bijuši fantastiski šovi Brazīlijā. Sanpaulū nekad iepriekš nebijām koncertējuši, taču tas bija kaut kas! Tā ir vieta, kur vienmēr atgriežos ar sajūsmu.
— Latvijā esat koncertējuši jau 2008. gadā. Vai to atceries?
Jā, es nesen biju pievienojies grupai, tāpēc šis pasākums man ir palicis atmiņā. Diemžēl nezinu, kurā vietā uzstājāmies, bet atceros, ka mēs braucām praktiski visu vakaru [koncerts notika Liepājas Fontain Palace — aut.], un sākām spēlēt tikai divos naktī. Tas bija viens ļoti traks vakars!
— Kā ir spēlēt vietās, kur uzstājaties pirmo reizi vai arī atgriežaties pēc lielākas pauzes?
Tas ir lieliski, jo nekad nevari zināt, kas tevi sagaida. Tāpēc es vienmēr saku pārējiem, ka mums ir jābrauc uz jaunām vietām, lai izbaudītu visu, kas vien ir iespējams. Es domāju, ka šis koncerts Latvijā ievērojami atšķirsies no pirmā — mēs uzstāsimies citā pilsētā, paši spēlējam citādu mūziku, turklāt šoreiz kāpsim uz koncertzāles, ne kluba skatuves.
— Kad dodaties lielajās tūrēs, kā tu relaksējies nedaudzajos atpūtas brīžos?
Es plānoju piedalīties Ironman sacensībās, kas ir smaga izturības pārbaude, tāpēc katrā brīvajā brīdī skrienu, braucu ar riteni un peldu tik daudz, cik vien spēju. Tā nav īsti relaksēšanās šī vārda klasiskajā izpratnē, bet tas man palīdz atpūsties.
— Kur kam tādam atrodi enerģiju, īpaši tik noslogotās tūrēs kā tagadējā?
Zini, reizēm nākas izvēlēties starp miegu un treniņu, kā arī ir pagrūti atrast laiku, bet tad, ja to ļoti gribas, tas ir paveicams.
— Gan jau pie hobijiem varētu minēt arī tavu solo projektu, kurā spēlē akustisku mūziku. Kā izdomāji darīt ko pilnīgi pretēju tam, ko dari grupā?
Es jau pirms tam darbojos dažās grupās, man vienmēr ir bijuši apkārt citi mūziķi, taču reizēm gribas padarboties vienatnē. Tā kā daudz spēlēju un radu idejas, tās ir ļoti dažādas, un ne viss ir piemērots grupai, tāpēc nolēmu — kāpēc gan par godu sev un saviem draugiem neuzspēlēt ko tādu? Tā ir lieliska izklaide, turklāt pilnīgi visu šajā projektā daru es pats. Es saceru dziesmas, es tās savās mājās ierakstu, es tās apstrādāju un pēc tam arī tās vienatnē izpildu, ja man ir kāds brīvāks brīdis no grupas darbiem.
— Esi domājis arī par iespēju tās izdot kā albumu?
Varbūt kaut kad nākotnē, bet pagaidām vienkārši ir forši to visu darīt paša priekam. Esmu visai noslogots ar Funeral For A Friend, tāpēc citām interesēm īsti daudz laika neatliek. Es neizslēdzu šādu iespējamību, esmu par to domājis, taču ja kam tādam pieķertos, tad tā kārtīgi, bet pašlaik man vienkārši tam nebūtu gana daudz laika.
— Tikko izdevās jaunu albumu, kas stilistiski ļoti ievērojami atšķiras no priekšgājējiem, esat atgriezušies pie saknēm. Kas tev pašam tajā visā vislabāk patīk?
Tas ir daudz tiešāks. Esam iekļāvuši agresīvas, asas un īsas dziesmas, kas pārsvarā nepārsniedz trīs minūtes. Man liekas, ka tas ir galvenais, man patīk izteikties tieši. Turklāt tādējādi ir daudz lielāks izaicinājums spēlēt, tas ir ievērojami grūtāk. Man liekas, ka abos iepriekšējos ierakstos bijām nedaudz apmaldījušies un pazaudējuši sevi, liekas, ka tur bija pārāk maz cilvēcības. Veidojot Conduit, centāmies tajā ielikt tik daudz sirds, cik vien iespējams. Kaut gan esam grupa jau vairāk kā desmit gadus, domāju, ka tik patiesi un īsti vēl neesam bijuši nekad. Mēs atkal esam mēs paši.
— Dziesmas rakstiet visi kopā?
Jā. Sākumā katrs atsevišķi radam savas idejas, tad savācoties kopā tās apkopojam, atrādām un izskaidrojam, un no tā, kas visiem iepatīkas, sākam veidot rezultātu. Iesaistīti ir visi, vienkārši reizēm viena devums ir lielāks kā citam.
— Kā tu raksturotu jūsu koncertus cilvēkiem, kas vēl nav redzējuši Funeral For a Friend dzīvajā?
Enerģijas pilni. Mēs gribam, lai cilvēki piedalītos šovā tik daudz, cik vien ir iespējams, lai viņiem justos labi. Mēs cenšamies ļoti daudz komunicēt ar cilvēkiem, lai parādītu, cik ļoti novērtējam, ka viņi ir nopirkuši biļetes un atnākuši uz mūsu koncertu. Mēs vēlamies, lai ikviens dziedātu līdzi, tāpat mēs vēlamies lēkt pūlī no skatuves — ceru, ka latvieši kam tādam ir gatavi!
— Pēdējā laikā koncertos diezgan bieži maināt setlisti. Kā jūs izlemjat, ko spēlēsiet attiecīgajā dienā?
Mums ir zināms pamats, pie kura pieturamies, taču ir kādas sešas dziesmas, kuras regulāri mainām, lai nav tā, ka cilvēki, kas mūs redzējuši jau iepriekš, būtu garlaikoti, jo visu laiku atkārtojamies. Spēlēsim jauno albumu, kā arī kaudzi ar vecajām dziesmām, bet pats galvenais noteikums — tam visam jābūt enerģiskam!
— Kuru dziesmu pašam vislabāk patīk spēlēt dzīvajā?
Man ļoti patīk Roses For The Dead, kurā varu ļoti daudz variēt un spēlēt uz publiku. Arī dažas no jaunajām, īpaši Grey, ir aizraujošas. Bet kopumā viss jaunais albums ir ļoti foršs, turklāt ne tikai tāpēc, ka tas ir kaut kas jauns — šīs dziesmas ir pamatīgs izaicinājums.
— Man liekas, ka jūsu mūzika vispār ir paredzēta dzīvajiem priekšnesumiem, ne ierakstiem.
Noteikti. Ja varētu, mēs pat nemaz neierakstītu albumus, jo dzīvajā ir īstā mūzikas sajūta! Protams, diskos cilvēki iepazīst dziesmas, taču tikai koncertos var izjust mūsu īstās sajūtas un redzēt, ko mums katrs no skaņdarbiem patiesībā nozīmē! Tāpēc ceru, ka redzēšu pilnu zāli!
Foto: Publicitātes foto