Ceļš uz Positivus 2015 - Warpaint
Šovasar Salacgrīvā uz Lattelecom skatuves kāps tādi mūziķi kā Placebo, Kasabian, St. Vincent un Jungle un citi. Šoreiz uzmanība tiek vērsta uz grupu, kas tikai nesen pievienojās šim sarakstam — Warpaint.
Kas?
Jāsaka, ka, lai gan šīs grupas parādīšanās pie jauno mūziķu apvāršņa likās kā zibens no skaidrām debesīm, patiesībā uz negaisu vilka jau ilgāku laiku — gandrīz 5 gadus. Grupas pirmsākumi meklējami jau 2004. gadā. Tieši tad arī saulainajā Losandželosā tika ielikti pamati indie un psihodēliskā roka kvartetam ar nosaukumu Warpaint.
Līdz pirmā ieraksta — Exquisite Corpse EP — izdošanai grupa galvenokārt muzicēja turpat enģeļu pilsētā un piedzīvoja arī grupas dalībnieku maiņu. Pēc oriģinālās bundzinieces Šanīnas Sosamonas aiziešanas un dažu īslaicīgu aizvietotāju piemērīšanas, Warpaint nonāca pie sava tagadējā sastāva ar Stellu Mozgavu pie bungām.
Debijas ieraksta izdošana prasīja diezgan ilgu laiku, bet šis ir viens no tiem gadījumiem, kad gaidīšana atmaksājās. Exquisite Corpse sevī saturēja hipnotizējošus vokālus, juceklīgas un tajā pat laikā saskanīgas ģitāru partijas, kā arī nedaudz dziesmu vadošu post-punk ritmu.
Drīz vien sekoja arī grupas pirmais LP — The Fool. Tajā bija saklausāmas līdzības ar jau iznākušo Exquisite Corpse. „Vecākā māsa“ — tā šo albumu dēvē pati grupa, un nav grūti saprast kāpēc tā.
Otrais un pagaidām pēdējais LP ar nosaukumu Warpaint veikalu plauktos nonācā pērn. Jau ar pirmo singlu bija dzirdams, ka jaunajam ierakstam ir tīkams blakus efekts, kas saucas dream pop. Grupas skanējums joprojām palicis tuvu pirmatnējai versijai — tā pati sapņainā ilūzija, tikai ar eksperimentējošu skatu un spilgtākiem toņiem.
Ko Spēlē?
Grupas radītais repertuārs lielākoties asociējas ar psihodēlijas un ārtroka skanējumu. Tas spējīgi manevrē kaut kur pa vidu starp popu un rokmūziku. Warpaint skanējums ir sapņains, rotaļīgs un ar hipnotizējošām melodijām apveltīts.
Ja skatamies uz grupām, kas jau uztājušās festivālā un nezinātājiem varētu dot priekštatu par Warpaint, tad jāizceļ divas — 2:54 un Beach House. Katrai piemīt daļa no amerikānietēm raksturīgā. Vienai piemīt indie un alternatīvā roka skarbums, otrai — sapņainais dream pop noskaņojums.
Kāpēc jāredz?
Rūdolfs Sietiņš, Intro.lv žurnālists: Elegantās lēdijas no Warpaint pierāda, ka dāmas arī prot turēt grūvu, pārvēršot grupas mūziku par īsti psihodēlisku baudījumu. Tas īpaši jūtams grupas koncertos, kur grupas varbūt nedaudz nefokusētais studijas materiāls pārvēršās lieliskās džemsesijās un hipnotiski dejiskās viltotā džeza improvizācijās. Tādējādi tiek radīta nedaudz rituāliska pagānu un raganu sajūta, kas tik ļoti varētu piestāvēt Positivus mežiem.
Bruno Roze, I Love You Records mākslinieciskais direktors: Mana pirmā iepazīšanās ar šo lēdiju kvartetu bija caur Deivida Bovija tribute albumu, kur viņas izpildīja Ashes to Ashes, man pat liekas vienlaicīgi ar šo iznāca arī viņu debijas albums The Fool. Lai tur vai kā, šis ir viens no maniem "must see" šī gada festivālā — lielisks programmas papildinājums. Neesmu viņas redzējis dzīvajā, neesmu arī ievācis informāciju no aculieciniekiem, kas viņas ir redzējuši vairākkārt, mēģināšu tā arī noturēties, klusībā cerot, ka līdzīgi kā ierakstā tas būs drūmi spokaini, suģestējoši un pavedinoši.
Lauris Anstrauts, Intro.lv žurnālists: Katru gadu Positivus festivāla mākslinieku sarakstā ir vairāki vārdi, kuri varbūt nav paši populārākie, bet vienlaikus ir starp aktuālākajiem mūzikas pazinēju vidū. Šogad pie šīs kategorijas pieder arī Warpaint, kuru nekautrēšos saukt par vienu no šī brīža interesantākajām rokgrupām. Pie tam, tā kā man pagājušajā gadā jau bija tas prieks viņas redzēt dzīvajā, par viņu spējām varu spriest no personīgās pieredzes, un jāsaka, ka viņas patiešām ir vērts redzēt. Lai gan viņu mūzika ir sapņaina un dūmakā tīta, viņas ir pietiekami enerģiskas dzīvajā, lai tā labi piestāvētu arī festivāliem. Pie tam, kā interesanta odziņa viņu koncertiem ir arī lieliska Deivida Bovija Ashes To Ashes kaverversija.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus 2015 sērijas raksti: