Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Demiena Raisa koncerta apskats

Normunds Vucāns, 2016. g. 4. jūlijā

Vakar vakarā Siguldas pilsdrupu estrādē jaundibinātā Sunset festivāla ietvaros otro reizi Latvijā uzstājās īru dziesminieks Demiens Raiss, kurš aptuveni divu stundu garumā izklaidēja sanākušos ar mūziku no visiem trijiem saviem albumiem, atskaņojot teju visus savus lielākos hītus.

Man personīgi šī bija ilgi gaidīta tikšanās ar mūziķi, kuru ļoti gribēju redzēt jau 2012. gadā, kad viņš uzstājās Positivus un pēc pāris dienām arī ar iepriekš neizziņotu koncertu arī Dad Cafe, taču tolaik nebiju Latvijā un šī iespēja gāja secen. Pēc pērn izdotā My Favorite Faded Fantasy cerības uz Raisa atgriešanos pieauga, taču tāpat — uzzinot, ka viņš uzstāsies Siguldā, biju pārsteigts. Gan par to, ka viņš vispār ir atgriezies, gan to, kur koncerts notiks. Tiesa — patīkami pārsteigts, jo šķita, ka koncerta norises vieta dziedātājam ļoti piestāvēs.

Tā arī bija, taču pilno laimi pamanījās sabojāt laika apstākļi — visa koncerta laikā lija gana pamatīgi, kas klausīšanās komfortu ievērojami mazināja. Vēloties palikt sauss, sākotnēji izvēlējos priekšnesumu baudīt zem jumta pils mūros, taču tikai vēlāk atskārtu, ka šāda izvēle bija kļūdaina, jo skaņas kvalitāte tur bija ievērojami zemāka nekā citur. Līdz ar to es savu koncertpieredzi varētu dalīt divās daļās — pirms un pēc došanās zem klajas debess.

Daļa „pirms”, kaut jauka, nekādu īpašo baudījumu nesniedza — brīžiem ar viena paša Raisa spēkiem bija par maz, lai pienācīga līmeņa skaņa nonāktu līdz pils mūriem, turklāt arī sajūtu līmenī kaut kas nebija kā vajag — klausīties dziesminieku no metru astoņdesmit attāluma tomēr ir dīvaini.

Savukārt daļa „pēc” atklāja pavisam citu Raisu, tādu, par ko tikai pirms tam biju dzirdējis stāstos. Viņš bija vienkāršs, sasniedzams, bet tajā pašā laikā ļoti interesants un pārliecinošs. Kas zīmīgi, lietus pat paspilgtināja jau tā lielisko saikni ar pūli un paspilgtināja melodiju tekstuālo vēstījumu un pēkšņi netraucēja ne slapjums, ne vējš.

Uz skatuves īrs atradās viens pats, vien ekipējies ar ģitāru, pedāli un sampleriem, ko aktīvi izmantoja. Tie it kā palīdzēja skanējumu padarīt daudzveidīgāku, taču vietām skanējumam pietrūka pavadošās grupas spēka un grandiozitātes, kā arī, protams, lieliskās Līzas Henigenas vokāla. Īpaši spilgti tas izpaudās skaņdarba 9 Crimes laikā, savukārt citās dziesmās, piemēram, Cannonball, šī intimitāte deva papildus plusus.

Kas patīkami, vērojot koncertu, nemitīgi pārņēma sajūta, ka Demiens patiesi izbauda to, kas notiek, un cenšas publikai snigt maksimumu, ko spēj. Par to liecināja gan ļoti garie, aizraujošie un gana asprātīgie stāsti starp kompozīcijām, gan, jo īpaši, setlistes izvēle. Diemžēl speciāli to nepierakstīju, bet šķiet, ka tika atskaņotas ap 20 dziesmām, kaut citur pēdējā lielākoties šis skaitlis ir ap 12-13, vien retu reizi sasniedzot 15, bet ne vairāk. Protams, nedaudz žēl, ka tik plašā programmā vieta neatradās burvīgajai Cold Water, taču tā jau ir piekasīšanās pie sīkumiem.

Rezumējot ir viennozīmīgi skaidrs, ka 2016. gadā Raiss ir mākslinieks, kas spēj sniegt lieliskus koncertus, teicami saprasties ar pūli un likt tam patiesi izdzīvot visu, kas notiek uz skatuves. Šis nav pats spožākais koncerts, Demiens diez vai atgriezīsies uz tām skatuvēm, uz kurām nokļuva pēc O, taču, vismaz šobrīd šķiet, ka šādi varbūt pat ir labāk — tas, ko redzējām Siguldā, viņam ļoti piestāv!

Tavs komentārs