Blogs: Šīs vasaras 12 nozīmīgākie koncerti Latvijā

Kā jau visas gandrīz nozares, arī mūzikas bizness krīzes laikā pamatīgi sašķobījās, vairs nespējot turēt tos tempus, kas tika uzņemti iepriekšējās desmitgades otrās puses sākumā. Kaut gan tā laika augstumi, kad pasaules līmeņa izpildītāji mūsu pusē viesojās teju katru nedēļu, joprojām nav atgūti, nevar noliegt, ka 2013. gadā nozare ir piedzīvojusi pamatīgu izaugsmi. Īpaši daudz muzikālo prieku mūs sagaida vasarā, tāpēc izlēmu apkopot 12, manuprāt, nozīmīgākos koncertus, kas Latvijā notiks no 1. jūnija līdz 31. augustam.Ja nu gadījumā uzskati, ka kāda izpildītāja atrašanās šajā sarakstā ir nepelnīta vai arī domā, ka kaut ko nepamatoti esmu atstājis aiz borta — labprāt padiskutēšu komentāros!

Ēriks Kleptons, 5. Jūnijā Arēnā Rīga

Kaut gan tas, manuprāt, nav īsti labais stils, neiekļaut jau notikušo Ērika Kleptona koncertu būtu ne tikai necieņa un ķecerība, bet arī klajš stulbums, jo tādi vīri Latvijā neierodas katru gadu. Domāju, ka nevienam nav īpaši daudz jautājumi par to, kāda ir brita vieta pasaules mūzikas vēsturē, cik ļoti liels un nenovērtējams ir viņa devums vairāku žanru attīstībai, turklāt pat 68 gadu vecumā, kā par to varēja pārliecināties visi Arēnas apmeklētāji, arī virtuozitāte nav pazudusi itin nekur. Un tādā gadījumā ir jājautā — vai ir vajadzīgi vēl kādi argumenti, lai pierādītu šī koncerta nozīmīgumu?

Lana Del Rey, 14. jūnijā Arēnā Rīga

Neskatoties uz to, ka mana attieksme pret šo jaunkundzi ir ļoti neviennozīmīga, un es viņu drīzāk labprātāk redzu ejam, nekā nākam, Lana neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām mūsdienu popdīvām. Viņa joprojām ir tajā karjeras posmā, kad katra amerikānietes vizīte joprojām ir notikums jebkurā pasaules koncertzālē, un tas ir netipiski Latvijas apstākļiem — vai atceries pēdējo reizi, kad liela zvaigzne pie mums ieradās sava debijas albuma veicināšanas tūrē? Tāpat noteikti arī jāatzīmē, ka mums ir paveicies, ka Del Reja uz Arēnu ir izlēmusi atbraukt 2013. gada vidū, nevis 2012. sākumā — tici vai nē, bet pa šo laiku viņa ir iemācījusies dziedāt!

The Killers, 26. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē

Es zinu, ka reklāmas plakāti Rīgas centrā man apgalvo ko citu, es tomēr riskēšu un teikšu, ka vasaras centrālais mūzikas notikums būs The Killers šovs, nevis kāds cits pasākums Mežaparkā pāris nedēļas vēlāk. Kā jau prognozēju pirms gada, uzreiz pēc Lady Gaga koncerta izziņošanas, sekmīgas tā norises gadījumā (tāda tā noteikti bija) mums būs iespēja redzēt arī citus A līmeņa māksliniekus viesojoties Rīgā. The Killers ir viena no svarīgākajām un dzīvā izpildījuma ziņā labākajām stadionu rokgrupām pasaulē, un šādus smagsvarus mūsu pusē vēl neesam redzējuši nekad iepriekš. Notici — ja izlemsi palikt mājās 26. jūnija vakarā, šo izvēli nožēlosi daudz un dikti!

Prāta Vētra, 12. jūlijā Summer Sound Liepāja

Ilgi nevarēju izdomāt, vai maz šeit pieminēt Prāta Vētru, jo visiem jau tāpat skaidrs, kas šo kungu sakarā ir kas. Tomēr tā kā blogā ir uzskaitīti 12 svarīgākie vasaras koncerti, bez jelgavniekiem tas noteikti būtu nepilnīgs. Pirmkārt, katra reize, kad viņi spēlē Latvijā, ir notikums pats par sevi. Otrkārt, šis būs pirmais grupas koncerts pēc Glastonberijas, kas visdrīzāk nozīmē papildus emocijas un atdevi, kas radušās milzīgajā festivālā. Visbeidzot, nešaubos, ka tieši Prātinieki šogad ir tie, kuru viena koncerta dēļ ir pārdots vislielākais biļešu skaits, salīdzinot ar visiem pašmāju festivāliem, kas nozīmē, ka pūlis Liepājas pludmalē būs milzīgs!

Mika, 13. jūlijā Summer Sound Liepāja

Atceroties pirmo reizi, kad dzīvajā redzēju Mika 20110. gada vasarā, varu pārliecinoši apgalvot, ka šis koncerts pārsteigs daudzus. Man jau tad viņa mūzika ne pārāk patika (pēdējais albums, manuprāt, vispār ir brita zemākais punkts līdz šim), tāpēc uz koncertu devos bez jebkādām cerībām, bet saņēmu vienu no kvalitatīvākajiem priekšnesumiem, ko Arēnā jebkad esmu vērojis. Kā liecina pēdējā laikā manītie koncertieraksti, nav nekādu iemeslu domāt, ka Liepājā redzamais šovs būs kaut par kripatiņu sliktāks!

Noah And The Whale, 19. jūlijā Positivus

Parasti iespēja dziedāt līdzi koncertiem no pirmās līdz pēdējai sekundei visiem asociējas ar pasaules (vai vismaz lokālām) superzvaigznēm. Noah And The Whale tādi noteikti nav, jo, grozies kā gribi, pat neskatoties uz savu atpazīstamību, šis nav kolektīvs, kas ikvienam asociējas ar vārdu „zvaigznes”. Tomēr viņu mūzika pavisam noteikti atbilst augstākā līmeņa prasībām, jo, pavisam neviļus, esam nonākuši līdz mirklim, kad londonieši bez problēmām var sastādīt pusotras stundas setlisti tikai un vienīgi ar hītiem, ko pazīst ikviens.

Imagine Dragons, 20. jūlijā Positivus

Gan jau šajā brīdī paliela daļa no jums rauc pieri — sak’, kāda gan velna pēc šie nedaudz pozerīgie zaļknābji jāliek vienā smilšu kastē ar lielajiem puikām un meitenēm. Un tā arī ir atbilde uz šo jautājumu — pašlaik aktuālāka grupa visā pasaulē par šo vēl ir jāpameklē, un jau pietiekami drīz viņi paši būs lielie puikas, kam daudzi jo daudzi gribēs līdzināties. Pat tad, ja viņi Tevī nekādu sajūsmu neizraisa, aiziet un paskatīties tāpat vajadzētu. Gan jau nebiji klāt tad, kad Coldplay vai tie paši The Killers vēl nebija superzvaigznes, bet, domāju, labprāt to būtu redzējis. Šeit tiek dota līdzīga iespēja!

Sigur Ros, 20. jūlijā Positivus

Man liekas, ka Latvijā nav daudz koncertu, par kuriem būtu tik daudz leģendu kā par pirmo islandiešu vizīti Rīgā. Tāpat kā The XX, arī viņu oriģinalitāti diez vai kāds uzdrīkstēsies apšaubīt, turklāt tā īpaši spilgti izpaužas dzīvajā. Priekšnesuma laikā kolektīvs spēlējas ar skaņām, nojaucot žanru robežas un radot ko tik mežonīgi skaistu, ka to ir grūti ietērpt vārdos. Ak, pareizi — un tādas sajūtas rodas man, cilvēkam, kurš ikdienā šo grupu ilgstoši klausīties un novērtēt nav spējīgs, tā kā noteikti spējat iedomāties, ko Sigur Ros mūzika dara ar cilvēkiem, kuri viņu darbus spēj patiesi novērtēt.

Two Door Cinema Club, 21. jūlijā Positivus

Nevar noliegt, ka šie ziemeļīri ir vieni no savas paaudzes talantīgākajiem dziesmu autoriem, divos albumos radot melodijas, starp kurām viena ir lipīgāka par otru. Tieši dziesmu kvalitāte un reti enerģiskā uzstāšanās maniere pāris gadu laikā palīdzēja grupai izaugt no samērā maz zināmas apvienības, kurai arī Positivus īpaši liela uzmanība netiek veltīta, līdz blicei, kas spēlē uz galvenās Glastonberijas skatuves. Tāpat arī jāpiezīmē, ka starp visiem blogā minētajiem koncertiem, tieši šajā publikai vajadzētu lēkāt un iztrakoties visvairāk. Un kuram gan nepatīk lieliska ballīte?

The XX, 21. jūlijā Positivus

Mūsdienās, kad izteikta muzikālā identitāte ir aptuveni tikpat reta parādība kā labas Rasela un Sabīnes Berezinas dziesmas vai arī sniegs Sahāras tuksnesī, The XX nepamanīt vienkārši nav iespējams. Tā ir grupa, kas spēj mainīt mūsu uztveri par to, kas ir mūzika, un kā mēs to klausāmies, un tā kā šādu apvienību uz zemes ir gaužām maz, iespēju satikt vienu no tām, turklāt šai mūzikai ļoti piemērotos apstākļos, nevajadzētu laist garām. Esmu drošs, ka nav daudz vietu, kurās The XX izskanētu labāk nekā mežā blakus jūrai zem zvaigžņotām debesīm.

CocoRosie, 30. jūlijā Palladium Rīga

Ar diezgan lielu pārliecību varu apgalvot, ka tik dīvainu audiovizuālo pieredzi kā šo māsu priekšnesumu Latvijā jau sen (vai arī nekad) nebūsiet baudījuši. CocoRosie mūzika un tēls brēktin brēc vārdu „andergrounds”, tomēr kaut kādā mistiskā kārtā viņām savas brīnišķīgās melodijas ir izdevies iznest ārpus maziem, piepīpētiem un plašām masām nezināmiem klubiem, tā vietā iekarojot palielas skatuves. Šis fakts jau pats par sevi ir gana netipisks un pārsteidzošs, lai būtu gana spēcīgs arguments, vērtējot amerikāniešu kvalitātes un nozīmību.

Regīna Spektore, 5. augustā Palladium Rīga

Jāatzīst, ka lielā mērā tieši šī koncerta dēļ bloga publicēšanu no vasaras paša sākuma atliku līdz šim mirklim — pārāk jau nozīmīga ir Regīna, lai iztiktu bez viņas. Vērtējot caur savu personisko simpātiju prizmu, man šis koncerts norisinās gadus četrus par vēlu (esmu diezgan drošs, ka 2009. gadā tieši Far bija mans visvairāk atskaņotais albums), tomēr skatoties objektīvi, pēc What We Saw From The Cheap Seats izdošanas viņa ir pakāpusies vēl līmeni augstāk, un nu neapšaubāmi ir saucama par savas paaudzes elites dziedātāju. Īpaši jau tad, ja padomājam, cik daudzas sievietes šādu statusu ir sasniegušas tikai un vienīgi ar savu mūziku, nevis izskatu, tēlu vai kādiem citiem apstākļiem.