Nedēļas dziesmas 18/11
Bombay Bicycle Club — Carry Me
Pēc tam, kad trīs gadus pēc kārtas Londonas puiši bija izdevuši jaunus ierakstus un snieguši simtiem koncertu visā pasaulē, viņi nolēma paņemt pauzi. Arī pirms pirmās plates izdošanas viņi četru gadu garumā aktīvi strādāja, izdodot vairākus EP jeb mazalbumus un piedaloties jauno grupu konkursos, tāpēc lēmums nedaudz atpūsties un mierīgā garā rakstīt jau ceturto albumu bija saprotams. Vairāku mēnešu laikā, kad mēs par viņiem neko nedzirdējām, puiši devās ceļojumos pa visu pasauli. Džeks Stedmens, kas ir galvenais dziesmu autors grupā, rakstīja albumu, atrodoties Nīderlandē, Turcijā un Indijā. Pirmais vēstnesis no februārī gaidāmā ceturtā ieraksta ir Carry Me, kas jau bija spēlēts pāris koncertos, kurus viņi sniedza atpūtas ietvaros. Lai arī iepriekš viņi ir pierādījuši, ka var pēkšņi pamainīt savu novirzienu, skanējumu, šoreiz tik lielu pārsteigumu nav. Viņi turpina jau A Different Kind of Fix uzsākto ceļu un rada ļoti baudāmu indī roka un elektronikas sajaukumu. Vēl mazāk pārsteigumu būs tiem, kuri ir paguvuši iepazīt Džeka solo daiļradi, kura sastāv no dažādiem elektronikas eksperimentiem. Līdzības var saskatīt, noklausoties Travelling Song, kurā dzirdāma pārveidota Lūsijas Rouzas balss, kas apgalvo I won’t change, you know that. Lūsija palīdzēja puišiem iepriekšējos divos albumos un arī šoreiz nav atteikusi. Carry Me ir saklausāmas dažādas pārmaiņas, piemēram, pirmo reizi izskan divas basģitāras vienas vietā. Vēlme mainīties un ar katru albumu piedāvāt kaut ko iepriekš nedzirdētu ir apsveicama un tas noteikti ir viens no lielākajiem viņu plusiem. Mūs vēl noteikti sagaida daudzi pārsteigumi, kas mūs sasniegs pavisam drīz.
/Staņislavs Fisenkovs/
Carnival Youth — Never Have Enough
Viņnedēļ I Love You Records paspārnē dienasgaismu ieraudzīja jauno pašmāju censoņu Carnival Youth pirmais radio singls Never Have Enough. Lai gan neliels daudzums grupas muzikālā materiāla jau bija pieejams dažās mūzikas vietnēs, tieši Never Have Enough ir pirmā kompozīcija, kas tikusi pieslīpēta studijā. Tai piemīt uz klavierēm balstīta un indie žanram raksturīga melodija, kas mijas ar folkmūzikas saknēm. Carnival Youth aktīvākie sekotāji noteikti būs pamanījuši, ka kopš vasaras vietnē Vimeo pieejams arī dziesmas dzīvais ieraksts, kas ārzemju tūres laikā uzfilmēts Venēcijā.
/Kristaps Zvirbulis/
Stephen Malkmus & The Jicks — Lariat
Pavement vokālista Stīvena Malkmusa solo daiļraide vairāk ir raksturojama kā īsts dedroks, kas, protams, ir pretrunā ar Malkmusa deviņdesmito gadu nedarbiem. Lariat ir izteikts tētu roka piemērs — nostaļģijas pilni ģitāras solo un iespēles, manāmi noguris vokāls. Šķiet, ka The Jicks atkal ir ierakstījuši sev tipisko mēslu, bet tā nav, jo pat cenšoties, Malkmuss ar savām prasmēm sarakstīt elegantus dziesmu vārdus nevar radīt pilnīgāko sūdu, tāpēc nesodīsim veco vīru bargi, jo dziesma patiesībā pat ir ļoti laba.
/Rūdolfs Sietiņš/
Arthur Beatrice — Grand Union
Pēc vasarā izdotā Carter EP nebija īstas pārliecības par to, kur vieta zem muzikālās saules atrastos britu Arthur Beatrice. Tajā nebija izteiktas singla kompozīcijas, ko gan nevar attiecināt uz Grand Union. Tagad, kad tas jau gandrīz mēnesi dzīvojas interneta dzīlēs, ir sajūta, ka svece pārāk ilgi turēta zem pūra. Jaunais singls muzikālajā ziņā ir dzīvības pilnāks un izjustāks par līdz šim izdoto materiālu, kas jūtams arī Orlando Leoparda un Ellas Džirardo vokālos, piedziedājumā izpildot rindas But it’s so devastating when you feel / You’re all above / And you’re not in love. Grūti gan ir skatīties, ka grupai, kuru pavisam noteikti nevar ielikt viena žanra rāmjos, ir piekārta jau nobružātā izkārtne ar uzrakstu — indie. Debijas ierakstam, kas gaidāms nākamā gada sākumā, būs uzdevums apstiprināt vai apgāzt šo priekšstatu.
/Kristaps Zvirbulis/
Breton — Envy
Vēl viens singls, vēl viens solis tuvāk jaunajam ierakstam. Envy oficiālais izdošanas datums (24. janvāris) liecina, ka šī ir pēdējā uzkoda pirms otrā ēdiena, kam dots nosaukums War Room Stories. Envy kā balts pret melnu salīdzinājumā ar Got Well Soon jau no pirmajām sekundēm ir pozitīva noskaņojuma radītājs, kas ietērpts elektroniskās mūzikas ritmos, kurā nav ne miņas no smagnējā basa, kas caurvija pirmo singlu. Got Well Soon un Envy ļoti pamanāmi izceļ Breton materiāla dažādību, kas kalpoja par pamatu grupas lieliskajam debijas ierakstam. Nav svarīgi, kas tieši — bīts, bungas, perkusijas vai orķestra fons, bet, iespējams, tieši šī kompozīcijā tevi sildīs šajā ziemā.
/Kristaps Zvirbulis/
The Wytches — Wide at Midnight
Mūsdienās zem grupu nosaukumiem un mūziķu pseidonīmiem var būt paslēpies jebkāds žanrs. The Wytches šajā ziņā centušies būt vienkāršāki. Braitonas trio, kas sevi dēvē par raganām, pie klausītājiem ceļu bruģē ar psihedēlijas piepildītu grandžu. Wide at Midnight ir grupas jaunākais singls, kurā maigākās skaņas atskan no fonā esošā tamburīna. Viss pārējais ir dzimis psihedēliskās mūzikas tumšajā pusē, kur katru no brīžiem drūmajiem ģitāras ritmiem pavada solista Kristiāna Bela vokālās dotības, kuras spēj izraisīt sajūsmu un bailes vienlaicīgi.
/Kristaps Zvirbulis/
Sadie Dupuis — Ride (Ciara Cover)
Labsirdīgo grandžeru Speedy Ortiz vokāliste palikusi pilnīgi traka. Atmodusies no lo-fi uzliktajiem zīmogiem un pievērsusies īstam hiphopam. Vai vismaz hiphopa kaverēšanai, izmantojot visas lo-fi klišejas. Uz brīdi liekas, ka šis ir kārtējais joku kavers, bet tā nav. Sadie Dupuis šo dziesmu ir gandrīz izdevies pārvērst par savējo. Noklausīties un lejuplādēt to par brīvu vari šeit.
/Rūdolfs Sietiņš/