Austra koncerta apskats

Šķiet, ka nu jau pērnā gada 31. decembrī Latvijas galvaspilsētā (un jebkur citur mūsu valstī, patiesībā), bija tikai viens pasākums, kura dēļ daudzi jo daudzi pārveidoja un mainīja savus jaunā gada sagaidīšanas plānus, tikai tāpēc, lai tur būtu. Protams, runāju par ilgi gaidīto kanādiešu grupas Austra pirmo koncertu Latvijā.

Domāju, ka ikviens no Jums atceras, ka latviešu izcelsmes dziedātāju Keitiju Stelmanis un draugus gaidījām pie mums jau jūlijā, tomēr neveiksmīgas plānošanas dēļ līdz Salacgrīvas pludmalei viņi tā arī nenokļuva. Atceroties, cik ļoti lielu ažiotāžu toreiz tas izsauca, nebija grūti prognozēt (protams, ļoti svarīgs aspekts bija arī solistes vēlēšanās šeit koncertēt, tāpat kā savu sakņu atgādināšana dažādās intervijās), ka Positivus Music izdarīs visu iespējamo un neiespējamo, lai grupu no Toronto mēs redzētu vaigā pēc iespējas drīzāk. Tā arī bija, vien nedaudz izbrīnīja koncerta norises datums un tas radīja pat nelielas bažas, vai mūsu klausītājs būs gatavs pielāgot savus svētku plānus, lai apmeklētu koncertu. Par laimi, visas šaubas apgāza jau pirmās nedēļas, kuru laikā tikta pārdotas biļetes — temps, kurā tas notika bija gana straujš, un galu galā sanāca tā, ka šis bija viens no vislabāk apmeklētajiem koncertiem Palladium telpās.

Jāatzīmē, ka Marijas ielas 21. namu ļaužu pūļi piepildīja gana strauji, un vēl pirms iesildītāju, The WoW kāpšanas uz skatuves, labākās vietas jau bija aizņemtas, savukārt rinda pie bāra auga garumā ar katru minūti. Tas, protams, nevar nepriecēt — zinot, ka arī pie mums arvien biežāk gadās situācijas, kad cilvēki sūkstās, ka vairs nav iespējams nopirkt biļetes uz to vai citu koncertu, šāda veida koncertu apmeklēšanas kultūras iedīgļi ļauj ar cerībām skatīties nākotnē. Atgriežoties pie iesildītājiem, jāsaka, ka gaidīju ko nedaudz vairāk — pirms Instrumentu lielkoncerta Arēnā Rīga, kad redzēju viņus iepriekšējo reizi, grupa pārliecināja vairāk. Protams, arī šī uzstāšanās bija laba, taču tikai laba — lai sasniegtu „lieliski”, manuprāt, pietrūka emociju.

Interesanti, ka arī par vakara vaininiekiem varētu teikt, ka emociju pietrūka. Nešaubos, ka šobrīd man ir simtiem oponentu, kuri pārliecinoši apgalvo, ka Austra uz skatuves parādīja visu, ko vien spēj, bet līdz galam to tā arī nesajutu... Jā, atdeve bija fantastiska, jā, varēja redzēt, ka Keitija patiešām ir laimīga spēlēt pie mums, taču pat par spīti tam visam man ne uz brīdi neradās sajūta šis ir viņas visu laiku īpašākais koncerts (ikvienam, kurš ir bijis kādā fantastiskā koncertā šādas izjūtas ir zināmas), kura laikā apstājas laiks un viss apkārt notiekošais ir mazsvarīgs. Sākumā domāju, ka gluži vienkārši esmu pārāk skeptisks un nespēju saredzēt to, par ko fano lielākā daļa pārējo, tomēr tad, kad manu viedokli apstiprināja ne viens vien sastaptais paziņa, aizdomājos, ka tā arī, iespējams, bija...

Lai būtu skaidrība, uzreiz gan piebildīšu — kopumā uzstāšanās bija ļoti laba, arī man patika un tā nav pelnījusi nopelšanu, gluži vienkārši pēc nostāstiem par to, cik pārliecinoša šī blice ir dzīvajā, gaidīju ko nedaudz vairāk. Starp citu, to daļēji „sekmēja” arī apskaņošana — pirmo reizi Palladium skaņa nebija kristāldzidra, gluži otrādi — dziedātājas tekstus ne vienmēr varēja saprast, un vietām arī mūzika bija par skaļu. Te gan jāpiebilst, ka tas tā nebija visās zāles vietās — piemēram, vidū pretī skatuvei viss izklausījās lieliski, savukārt 10 metrus tālāk uz sāniem skaņa jau bija nebaudāma. Cerams, ka tas bija tikai mirkļa vājums, un nākamajos pasākumos līdz šim fantastiskā akustika atkal būs ierastajā līmenī.

Šodien papētot youtube pieejamos koncerta video pat nedaudz apstulbu — tur tas viss izskatās fantastiski, un ikviens, kurš kādu iemeslu dēļ koncertu neredzēja dzīvajā, nu var kost pirkstos. Tāpat noteikti teiks arī tie, kuri pasākumā bija — Austru gaida spoža nākotne, ko viņi kārtējo reizi lieliski apliecināja. Vien žēl, ka šoreiz pilnībā to izbaudīt tā arī nespēju. Gan jau nākamreiz!

8/10