Darwin Deez: Man patīk spēlēties ar skatītājiem

Viens no interesantākajiem Positivus festivāla priekšnesumiem bija amerikāņa Darwin Deez koncerts. Īsi pēc uzstāšanās satiku mūziķi uz īsu sarunu, lai nedaudz aprunātos par to, kā viss izdevās.

— Kā pašlaik jūties?

Ļoti labi! Paēdu vakariņas, tagad priecājos, ka esmu paņēmis savu mēteli, jo šķiet, ka vakars būs diezgan vēss. Šīs ir bijušas pāris ļoti garas dienas, jo ir ļoti daudz ceļots, bet maz gulēts. Tagad mēs esam šeit un beidzot izbaudīsim festivālu.

— No kurienes lidojāt?

Uz šejieni atlidojām no Lielbritānijas, bet ceļu sākām ASV.

— Kad runājām maija sākumā, teici, ka tevi ļoti pozitīvi ietekmē saule. Laikam jau mums paveicās, ka tava koncerta laikā pazuda mākoņi.

O jā, es vienkārši mīlu šādu laiku, un jā, tāpēc koncerts pavisam noteikti bija labāks, nekā tas būtu tad, ja lītu!

— Vai tev ir svarīgi, cik ārā ir silts, jebšu ja spīd saule, viss ir kārtībā neatkarīgi ne no kā?

Man nepatīk aukstums, nepatīk nosalt. Saule ir galvenā lieta. Tiešām izbaudu vasaru, jo tad ir daudz saules un man ir iemesls smaidīt visu laiku.

— Minēji, ka tagad varēsi izbaudīt festivālu. Kāds ir tavs ierastais festivālu grafiks? Atbrauc, nospēlē savu koncertu un dodies prom?

Visbiežāk ir tieši tā, jā. Par laimi, šeit man ir dota iespēja uzkavēties vairākas stundas, ko ar lielāko prieku izmantošu. Mana mīļākā lieta ir patusēties ar citiem mūziķiem. Visbiežāk, kad ir jāuzstājas, satiec tikai savu grupu, un tas arī viss. Festivālos ir iespēja satikties ar kolēģiem, pavakariņot, atpūsties un paklausīties citus koncertus. Tas ir patiešām aizraujoši un iedvesmo tālākam darbam.

— Kuri ir visforšākie mūziķi, ko esi šeit saticis?

Briti No Ceremony. Mūsu tūres menedžeris darbojas arī ar viņiem, tāpēc uzreiz atradām kopīgas lietas, ar ko sākt sarunu. Diemžēl neredzēju viņu koncertu, bet kā cilvēki viņi ir lieliski. Sarunājām, ka iesim staigāt pa teritoriju tad, kad beigšu runāt ar tevi.

— Starp citu, kā tev patika tavs koncerts?

Tas bija pārsteidzoši labs! Pūlis bija negaidīti liels, bija patiešām aizraujoši. Nekas uz skatuves nenogāja greizi, ko gan vēl var vēlēties?

— Vai gadījumā otrajā pantiņā nedaudz nekļūdījies Radar Detector tekstā?

Ā, pareizi! [smejas] Es centos ar kādu pūlī sazināties. Reizēm es skatos uz kādu cilvēku skatītājos, viņš paskatās uz mani un pievēršas sev blakus stāvošajam. Tā notika arī šoreiz, kad viņš kaut ko teica šim draugam. Es nedzirdēju, ko, bet to sapratu. Tajā mirklī viņi vēlreiz paskatās uz mani, pēc kā es pakratīju galvu, it kā teikdams, ka nē, es neskatījos uz tevi. Arī viņi pakratīja galvu, it kā teikdami „nē”, es atbildēju ar to pašu vēlreiz, un tajā mirklī kļūdījos.

Man patiešām patīk spēlēties ar skatītājiem, jo tas ir jautri. Man šķiet, ka, jo lielāks ir pūlis, jo īpašāka ir sajūta, kad no skatuves kāds tā izdara tieši tev. Man ir ļoti svarīgi, lai cilvēki visu laiku būtu eksaitēti, tas mani baro kā mākslinieku.

— Koncerta laikā vairākkārt izpildījāt ļoti interesantu deju! Kā šī ideja radās?

Man liekas, ka es to principā nozagu savam draugam Džeikobam Čiačī. Viņš ir vizuālais mākslinieks, spēlē grupā Extreme Animals. Tā kā sākotnēja ideja ir viņa, es to tikai modificēju, pieliekot nedaudz citādu mūziku un izmainot pāris kustības, lai tās skatītājiem liktos vēl interesantākas.

— Klausoties tavu koncertu, vairākas dziesmas šķita mazāk roķīgas, nekā ierakstos. Vai speciāli veici šādas izmaiņas?

Jā, to daru, kad vien iespējams. Man patīk pievienot ģitāru solo visur, kur vien var, padarīt tos garākus, jo man personīgi tā ir lieta, kas šķiet ļoti interesanta, to es riktīgi izbaudu. Tāpat ir jauki izmainīt dziesmu ievaddaļas, lai tad, kad klausītāji sadzird pazīstamas melodijas, viņiem ir lielāks pārsteigums.

— Kurš šovasar bijis tavs labākais festivāls?

Šķiet, ka šis, jo nemaz tik daudz spēlējis festos neesmu. Turklāt šeit viss lieliski izdevās, tagad plānoju doties apskatīt pludmali, ko visi tik ļoti slavē.

— Tad jau tevi vairāk nekavēšu, lai vari izbaudīt pasākumu ar jauniegūtajiem draugiem.

Paldies tev par to. Un pasaki paldies ikvienam, kas atnāca mūs noklausīties, mēs darījām visu, ko spējām, lai viņiem būtu interesanti!

Foto: Linda Vintere