Egons Reiters: Mēs gribam, lai 101 strādātu visi Latvijas labākie profesionāļi!

Egons Reiters: Mēs gribam, lai 101 strādātu visi Latvijas labākie profesionāļi!

Tā kā kādu laiku Radio 101 beidzot labā kvalitātē ir dzirdams arī Rīgā, beidzot uz garāku sarunu par radio lietām aicināju vienu no tā redzamākajām sejām Egonu Reiteru, ar kuru parunājām gan par to, kas jau paveikts, gan to, kas vēl būtu jāizdara.

— Pirmo reizi interviju gribēju sarunāt tieši pirms radio gada jubilejas, bet toreiz teici, lai pagaidu, līdz sāksiet raidīt arī Rīgā.

Jā, tagad apraide ir, tātad intervijas laiks ir klāt.

— Pastāsti, kāpēc bija tik jāgaida līdz esat dzirdami Rīgā?

Parastā birokrātija.

Laikam jāsak ar stāstu par frekvencēm, lai cilvēkiem ir nojausma, kā tas ir, un ka tas nav tikai „davai, šodien taisām radio, tik jāizdomā, kuru frekvenci ņemam — frekvenču vienkārši nav! Vienīgā iespēja jaunam radio mūsu valstī, it sevišķi Rīgā, ir kāda cita radio pārpirkšana. Ņemot vērā, ka brīvu frekveņču nav, radiostacijām, kas tirgojas ir nenormālas cenas. Šis, 101 vilnis, bija tāds, ko mēs pacelt varējām, bet tajā pat laikā zinājām, ka ir problēmas ar apraidi, tomēr cerējām, ka dokumentu kaudzei tiksim cauri īsākā laikā. Kad sākām, raidījām no Iecavas, respektīvi, tas, ko mēs dzirdējām bija Iecavas reģionālais radio, ko, ja kāds ļoti vēlējās, varēja dzirdēt arī Rīgā, ja vien sakāra ļoti lielas antenas un garus vada galus gar sienām. Tā tas bija, un tagad gada, patiesībā, pusotra, laikā mēs beidzot ieguvām visas nepieciešamās atļaujas, visu sakārtojām tā, lai mums atļautu to torni pārnest uz Rīgu. Tas ir izdarīts. Paralēli tam, ja jau par apraides lietām runājam, Capital FM savulaik nopirka SIA Radio 3, kam bija apraide Vidzemes pusē — Cēsīs, Limbažos, Smiltenē, Valmierā — tur jau arī bija problēmas, jo visa tehnika bija, tā teikt, uz puņķiem sakarināta. Beidzot tas, kas mums ir, skan kā nākas. Tagad būtu jāsāk risināt jautājums par tiem, kuriem mēs atņēmām to torni, tiem, kuri mūs ir klausījušies jau kopš pirmās dienas. Man jau tagad ir jāatvainojas, jo diemžēl, tas ir laika jautājums, un kad tas viss notiks, šobrīd nemāku pateikt.

— Tātad atlicis ierīkot vien Iecavas raidītāju, vai gatavojaties paplašināt savu uztveramības zonu arī citur?

Man jau, protams, gribētos ieslēgt 101 raidītāju katrā pilsētā, lai raidītu visā Latvijā. Sapņoju!

Mums ļoti paveicās, ka konkursa kārtībā tikām Liepājā. Pagaidām viss ļoti skaisti liekās kopā, un cerams, ka mums izdosies iegūt vēl kādu apraides punktu. Apraides jautājums mūsu valstī ir tāda Monopola spēlīte, varam kaut ko nopirk, varam piedalīties konkursā. Gada sākumā piedalījāmies konkursā par Rīgas apraidi, bet diemžēl zaudējām — tas mums bija vēl viens rīcības plāns, tādējādi mums nenāktos sabojāt apraidi Zemgalē. Žēl, ka nesanāca.

— Pēc tam, kad aizgājāt no SWH, visi ļoti optimistiski raudzījāties nākotnē. Vai tagad, kad ir pagājis pusotrs gads, atskatoties uz paveikto, viss ir izdevies kā plānots?

Vispār, jauna radio stacija ceļu var iezīmēt kādu trīs gadu laikā. Tā poētiski runājot, kociņš ir iestādīts, tas aug un ir redzams, ka tas augs. Tas ir iedzīvojies, tāpēc atliek tikai laistīt, un strādāt pie tā visa, lai attīstība turpinātos. Jā, viss ir izdevies kā plānots.

— Cik cilvēki ir gatavi dot savu artavu kociņa augšanā, respektīvi, cik jums ir klausītāju?

Ja tā pavisam godīgi, man kā vienam no Radio 101 radītājiem patiesībā ir vienalga — esmu trešais vai piecpadsmitais pēc reitinga. Tā vieta tabulā sarežģī pārdevēju dzīvi. Cipari rāda, ka sākām ar 62000 klausītājiem. Tur mēs mētājamies, te uz augšu, te uz leju. Kad mēs paši skaitījām, sanāca 100000. Vai tas parādīsies reitingu līknē — tas nav zināms, tā ir tāda kā saslapināta pirksta izbāšana pret vēju (smejas). Es nekad neesmu ticējis tām reitingu zīmēm, un to esmu teicis jau tajā laikā, kad strādāju valsts populārākajā radio — to piemetinu, lai cilvēki nedomā, ka mēs kā tādi mazie tagad apvainojamies un sakām, ka viņi visu tagad pēkšņi sākuši darīt nepareizi. Atceros, ka SWH laikos smējāmies par to, ka līknē reizēm parādās kaut kāda pilnīga aplamība, piemēram, vienos dienā, kad netiek izspēlēta automašīna vai lidojums uz kādu eksotisku salu ar apmaksātiem visiem izdevumiem, pēkšņi parādās reitingu pīķis, tāds, kas tuvojas rīta apjomiem. Iespējams, ir par maz respondentu, iespējams, un tas ir tikai mans minējums, lielākā bēda ir tā, ka ar tām aptaujas lapām cilvēki, kas tās izplata, nevēlas lieki piepūlēties. Ja reiz viņš ir atradis tantiņu Gaļinu, kas to priecīgi aizpilda, viņi iet pie viņas atkal un atkal un atkal. Pēc idejas visu laiku respondenti būtu jāmaina, bet ir skaidrs, ka dzīvē, lai atvieglotu savu darbu, viņš iet uz konkrētiem punktiem, kur ir drošs, ka netiks izdzīts ārā. Tieši tā ir bēda, tieši tas ir tas, kas nedaudz skumdina. Es nerunāšu par to, vai kāds kaut ko pērk, vai arī nē, jo ir taču skaidrs, ka nekas tāds nav iespējams.

— Liela daļa jūsu klausītāju redz un dzird jūs arī internetā, par to taču ir pieejami skaidri dati, vai ne?

Jā, tas mums ir pilnīgi skaidrs, arī par televīziju viss ir skaidrs. Pēdējie dati, ko mēs skatījāmies, bija interneta video reitingi, te es runāju par to auditorijas daļu, kas mūsu mājas lapā izvēlas skatīšanās, nevis klausīšanās izvēlni. Tie cipari rāda, ka mūs skatās 360000 cilvēku mēnesī. Un tas, manuprāt, ir ļoti normāls cipars. Televīzijā pēdējie dati rāda, ka mūs skatās 25000 cilvēku dienā. No rīta mazāk, vakarā — vairāk, kas ir loģiski, jo cilvēki pārrodas mājās. Attiecīgi tā līkne parāda, ka tie nav miljoni, bet kopā tie cipari tīri smuki saliekas. Jā, mūsu stacijai liela daļa klausītāju ir interneta klausītāji. Trāpam savai auditorijai, kas strādā, mācās pie datora. Nav jau arī nekāds noslēpums, ka ir diezgan liels cilvēku skaits, kas neatrodas Latvijā, bet caur mums grib noķert to māju sajūtu.

— Latvijas radio vidē esat izdarījuši daudzas inovācijas, piemēram, video no studijas, kuras tagad ir pārņēmuši arī citi radio, piemēram, SWH. Tas ir labi, ka jums seko un pārņem jūsu idejas?

Ļoti labi, ka mums seko. Varbūt arī tas ir iemesls, kāpēc pie mums nāk lielie reklāmdevēji, sakot, ka citi to nevar izdarīt. Ir patīkami saņemt uzsitienu pa plecu gan no klausītāja, gan no reklāmdevēja. Es neteikšu, ka tas, ka SWH uzlika kameras būtu slikti. Labi ir tas, ka mēs parādījām jaunu ceļu. Latvijā tas bija kas jauns, jo cilvēki domāja, „kurš tad skatīsies, kā žokejs dara savu darbu, tas taču nav interesanti!”. Mums likās, ka tas būs interesanti, un tas tiešām ir. Mājaslapā, vairāk cilvēki izvēlās skatīties mūs nevis klausīties, un tas priecē.

— Sākumā daudzi neticēja jūsu projektam, jo daudzi domāja, ka esat vai nu puskoka lēcēji, vai vienkārši trakie, kas jau pēc gada smagi, tā teikt, aplauzīsies.

Te nu ir skaidrs tas, ka mūsu projekts nav puskoka lēcējs, tā nav jaunības maksimālisma ideja, ka mums vajag savu rotaļlietu radio veidolā. Šis tomēr bija dziļāk izrēķināts pasākums. Labs radio nav tikai mūzika un ētera personības, Radio 101 ir komandas spēks. 15 cilvēki, kas uzpasē to koku.

— Kā ir klausītāju atsaucību uz konkursiem? Vai cilvēki nav pie visām aktivitātēm pieraduši un kļuvuši kūtri?

Visu laiku ir jādomā jauni ceļi, tāpēc tikko izmēģinājām konkursu, kas notiek tikai tviterī. Atsaucība bija laba, tāpēc vēl kādu reizi to noteikti izmēģināsim. Nesauksim to par moto, bet mūsu ideja ir tāda, ka uztaisām kaut ko un ejam tālāk, nesēdēsim pie vienas un tās pašas idejas visu laiku. Mums bija, piemēram, konkursi, kuros jāiesūta savi youtube video, mēs to paveicām, un tāpēc vairs neatkārtosim. Tā teikt, noķeram pīķi un atkal domājam jaunas lietas. Un jaunas lietas mums ir padomā, esam jau izplānojuši nākamās akcijas.

— Atgriežoties pie tā, kas bija sākumā — bijāt tik ļoti noilgojušies pēc radio, ka strādājāt katru dienu, visu dienu, atceros, ka bijāt ēterā pat 2010. gada Līgo un Jāņu dienās. Vai tagad nav iestājusies, ja ne rutīna, tad zināms pieradums pret visu to, ko dariet?

Nemaz. Ja jau ieminējies par Līgo, tad es atceros to ēteru. Mēs bijām tikko palaidušu radio, un sapratām, ka ja strādājam piecas dienas līdz Līgo, tad mēs nevaram vienkārši palaist mūziku, mums ir jāturpina sarunāties ar klausītāju, kas tikko pieslēdzies.

— Esat piesaistījuši Mielavu, vai nav bijusi doma arī pārējo nedēļas nogaļu ēteru piepildīt ar radio personībām?

Ir doma, arī personālijas jau ir atlasītas, bet es nemāku pateikt, kad tas notiks. Uz papīra esam uzlikuši vēl vienu cilvēku, kuru zina visa Latvija un ciena kā profesionālu mūzikas pazinēju, viņš ir apstiprinājis, ka nāks uz 101, un tas ir patīkami. Ar Mielavu arī bija līdzīgi, un viņš, ilgi nedomājot, piekrita. Man ļoti patika, kā viņš to izdarīja, sakot, ka šis ir radio, kurā es redzu, ka džekiem deg acis, un es gribu būt daļa no tā. Arī uzrunājot to otru cilvēku, kas varētu veidot padziļinātu, mūzikas raidījumu, un tas nav Ivars Godmanis, arī viņš teica, ka gribot būt pie mums, un tas būs nākamais cilvēks, kurš parādīsies. Un būs vēl.

— Cik cilvēki ir jūsu redzeslokā?

Kāds pārītis ir iezīmējies.

— Pagājušajā sezonā diezgan lielu klausītāju un apmeklētāju ievērību izpelnījās jūsu kopīgā Tuborg tūre pa Latvijas klubiem. Šogad ir plānots kaut kas līdzīgs?

Šogad būs tūre, bet kompaktāka kā pirms gada. Tagad gan jau varu iemest āķi lūpā sakot, ka pēc šīs tūres, būs kaut kas citādāks, vēl vērienīgāks. Jo šāda tūre ir interesanta lieta, bet tas jau ir izdarīts, tāpēc jādodas tālāk.

— Kādu cilvēku jūs redzat kā savu vidējo aritmētisko klausītāju? Vai tas ir kā tajā bēdīgi slavenajā hipsteru topā, kurā bija teikts, ka jūs klausās tikai cilvēki ar divriteņiem un Apple produktiem? Vai to vispār var konkretizēt?

Ja uz papīra jāuzliek, tad, protams, ka var. Mēs zinām to vidējo vecumu, varam saukt viņu par hipsteru, bet tas ir prasīgs cilvēks, kuram radio, vismaz lielai daļai mūsu klausītāju, iepriekš nebija interesants, jo viņam bija sava plejliste un ar to pietika. Tā ir liela daļa mūsu klausītāju, un tā ir viena no lielajām lietām, kas mums ir izdevusies, un par ko esam lepni — mēs piesaistījām radio pasaulei auditoriju, kas radio, kā mūzikas devēju bija norakstījusi. Tad, kad runā par radiostacijas vidējā klausītāja vecumu, gribas teikt, ka tie ir tādi copy/paste cipari.

— Mājsaimniece 40-48 gadi.

Vai ne? Kā visām stacijām, paskaties, ko viņi mājaslapās stāsta, tas ir gluži kā priekšvēlēšanu aģitācija. Visa iespējamā vecuma grupa, ļoti turīga un tā tālāk. Mums auditorija ir ļoti dažāda, jo mēs arī raidām dažādos punktos. Ir Rīga, ir Vidzeme, ir Liepāja, un citas vietas, un katrā no tām cilvēki atšķiras. Rīgas auditorija varbūt arī ir hipsterigāka. Skaidrs, ka ja esi hipsters, tad 101 tam uzstādījumam ļoti piestāv, bet man neliekās, ka tas ir lamu vārds, tas gan jāatzīst. Bet mēs neesam hipsteru radio, birku piekārt mums nevajag.

— Kā tagad notiek dziesmu atlase? Atceros, ka sākumā jums bija lielās kopīgās sapulces, kurās viss tika izlemts kopīgi.

Vēl aizvien, kaut gan ir pagājis pusotrs gads, mēs uz lapiņām piemetam dziesmas, ko pievienot ikdienas rotācijai. Piemēram, skan Waterboys ar kaut Whole Of The Moon, un tad kāds atceras, ka mums taču rotācijā nav iekļaut kāds cits viņu gabals, kas ir ļoti foršs, un tad mēs apdeitojamies. Ar jaunajiem gabaliem ir tā, ka mēs skatāmies, spēlēt/nespēlēt, vai šitas gabals būtu vēl jāpaspēlē, vai arī nedaudz jāatliek maliņā, jo ir jau pietiekami skanējis. Sajūtu spēle un mazliet matemātikas. Kā jau mēs sākumā nospriedām, mēs dienas laikā dziesmas neatkārtojam. Tā mēs gribējām, un, par laimi, tas strādā. Latvijā, bez mums, nav neviena cita radio, kas nededzinātu gabalus, visi strādā pēc citas formulas. Mēs izdomājām, ka gribam vadīties pēc savām sajūtām, un prieks, ka klausītāji to novērtē.

— Cik vispār jums ir gabali rotācijā?

Ap 4000, bet, kā jau teicu, tās lapiņas ir katram žokejam, līdz ar to tas visu laiku papildinās. Radio 101 nebaidās spēlet arī ne-singlus. Ja lielam māksliniekam iznāk jauns albums, mēs ikdienas rotācijā palaižam visas albuma dziesmas.

— Ja jau ieminējies par jaunajiem albumiem, kas pašam pēdējā laikā visvairāk iepaticies?

Šobrīd ļoti patīk Loras Mārlingas jaunais ieraksts, tur satiekas vakardiena ar šodienu. Beirut jaunais albums bija lielisks, savukārt Red Hot Chilli Peppers kaut kur esmu pazaudējis pēdējā laikā. Nav tā, ka man tas albums traucētu, bet nav arī izjūtas, ka gribētu to drillēt atkal un atkal.

— Visbeidzot, tāds triviāls jautājums. Kur redzi sevi un radio, teiksim, pēc trīs gadiem, ko gribētu šajā laika posmā izdarīt?

Es jau baigi ticu domu spēkam, tāpēc man šo ir bīstami jautāt! Man nav pierādījumi, ka tas nestrādā, tāpēc teikšu, ka man ir pilnīgi skaidrs, ka ar šo radio pēc trīs gadiem viss būs tieši tā, kā mēs to būsim izdomājuši, un domājam mēs šodien. Tad pēc trim gadiem mēs turpināsim rakt, būsim piesaistījuši vēl jaunas ētera personālijas.

101 lielā doma ir savākt visus Latvijas labākos radio cilvēkus, gan žokejus, gan ziņu darbiniekus, gan reportierus, lai viss labākais dzīvotu šeit. Tāda ir tā doma, un skaidrs, ka izdosies!

Foto: www.radio101.lv