Elektro Guzzi: Vienmēr vedam sev līdzi sliktu laiku
Pirmā grupa, kas šogad kāpa uz Positivus festivāla lielākās skatuves, bija austriešu apvienība Elektro Guzzi, kas ir savdabīga ar to, ka spēlē elektronisko mūziku, izmantojot ģitāras un bungas. Neilgi pirms trio uzstāšanās, eRoks.lv izmantoja iespēju uzdot pāris jautājumus grupas basģitāristam Jakobam Šneidevindam un bundziniekam Bernhardam Breueram, noskaidrojot dažas detaļas par grupas būtību, darbu studijā un koncertos, kā arī to, kā Elektro Guzzi patīk Salacgrīvā.
— Kāds kopumā ir Jūsu iespaids par šo festivālu?
Šeit ir ļoti jauki. Latvijā jau bijām bijuši iepriekš — pirms diviem gadiem spēlējām festivālā Skaņu Mežs, bet šeit [Positivus, aut.] esam pirmo reizi un mums te patiešām patīk. Ļoti patīkami, ka jūra ir tik tuvu, jau bijām to apskatīt. Vienīgi žēl, ka stiprā vēja dēļ mums neļāva nopeldēties.
— Kā tas ir — būt elektronikas grupai ar dzīvajiem instrumentiem?
Zini, tagad jau tas liekas ļoti normāli, jo esam to darījuši jau desmit gadus. Parasti spēlējot festivālā publika mūs tik ļoti nezina, atnāk, paklausās un pēc piecām minūtēm jau dejo, ja vien viņiem patīk šāda veida mūzika. Klubos ir nedaudz savādāk — tur tomēr ir daudzi dīdžeji, un, ja arī viņi ir apjukuši redzot dzīvo sastāvu, pēc īsa brīža ļaudis aizmirst, ka mums nav dīdžeja galdu un citu tamlīdzīgu lietu. Publika vienkārši aizmirstas un izbauda mirkli. Līdz ar to neuzskatām to par kaut ko ļoti neparastu. Galu galā, galvenais ir darīt to, kas patīk — vienalga, ar kādiem līdzekļiem tas tiek darīts.
— Jums esot vajadzējis piecus gadus, lai saprastu, ko gribat un tiktu līdz ierakstu studijai.
Tas būtu nedaudz pārspīlēti teikts, bet jā, mums vajadzēja laiku, lai spētu saprast, kas mēs esam un tieši kādu mūziku vēlamies spēlēt. Turklāt jāpiebilst, ka grupā notika bundzinieka maiņa, kas papildus radīja izmaiņas, pie kurām bija jāpierod.
— Kā norīt Jūsu darbs ierakstu studijā?
Kādam tas var likties visai savdabīgi vai pat saraustīti, bet ierakstu process un koncerti mums nav strikti nodalīti viens no otra. Mums patīk nospēlēt pāris koncertus vai izbraukt nelielā tūrē un tad uzreiz atkal atgriezties pie darba studijā. Tāds ir mūsu ritms, tā jūtamies ērti un pie tā esam pieraduši.
— Vai paliksiet festivālā uz visām trijām dienām?
Diemžēl nepaliksim, jo jau rīt mums jāspēlē Amsterdamā [Henk festivālā, aut.]. Ielidojām vakar, šodien spēlējam te un tad dosimies prom. Ļoti žēl, ka tā, jo Positivus programma ir ļoti laba. Vispār liekas, ka mēs esam kaut kādi nelaimes putni, kas sev vienmēr atvelk līdzi sliktu laiku. Piemēram, pagājušajā nedēļā spēlējām vienā festivālā. Bija aptuveni +25 grādus silts, saulains. Sākam spēlēt mēs, un uzreiz sāka līt lietus. Tiklīdz mūsu koncerts beidzās, atkal viss bija kārtībā. Tā ka varat būt priecīgi, ka mēs te nebūsim pārāk ilgi [smejas].
Foto: Linda Vintere