Toms Grēviņš: Šādi seti ir ļoti forši!
Pirmās dienas vakarā visus Fonofest apmeklētājus priecēja, iespējams, grandiozākā ballīte šogad — Toma Grēviņa robotu šovs. To, kādas ir sajūtas pēc šāda pasākuma un vai tam būs turpinājums vaicāju Tomam mirkli pēc nokāpšanas no skatuves.
— Tikko nospēlēji, iespējams, gada labāko ballīti. Kādas ir sajūtas?
Tu pastāsti, kādas ir sajūtas! Man sāp mugura!
— Man ļoti patika. Bet tas ir labi, ka sāp mugura?!
Droši vien. Tagad tuvojās tā sajūta, ka pēkšņi būs miegs, kas nav bijis jau trīs dienas. Nu ir tā, ka tam es ilgi, ilgi gatavojos, un nu viss ir beidzies. Izskatījās, ka robotiem viss patika, izskatījās, ka cilvēkiem, līdz viņiem sāka nākt miegs un kļuva nedaudz gaišs, arī viss patika. Protams, šādi seti ir ļoti forši.
— Mūzika bija sagatavota jau iepriekš?
Jā. Mums bija programma četru stundu garumā, bet es vakarnakt to nedaudz apīsināju. Neesmu gan pārliecināts, vai izmaiņas bija pareizas, to gan varu teikt droši (starp citu, setlisti var apskatīt šeit). Jā, bet pašās beigās tomēr uztaisīju nelielas korekcijas un novirzījos no sākotnējā plāna.
— Kā radās ideja par to, ka šim jābūt robotu šovam?
Pagājušajā vasarā diviem maniem draugiem galīgi nebija ko darīt, un viņi izveidoja divus robotus. Tie abi mani pavadīja pagājušā gada Fonofest, arī Positivus viens no robotiem man bija līdz. Katra nākamā vasara ir nākamā versija, tāpēc pirms neilga laika teicu, ka jāpiepilda visa skatuve ar robotiem. Draugi gan teica: „Ei, kurš tad tev taisīs tos robotus?!”, bet es tomēr nolēmu pamēģināt. Sazinājos ar Fonofest, viņi piekrita, ka varam salaist visus šos cilvēkus uz skatuves, un tā tas arī notika. Domāju, ka nākotnē vajadzētu kaut ko līdzīgu atkārtot (iepriekš Toms pieminēja, ka Ulda Rudaka traumas dēļ, visdrīzāk, arī Summer sound festivālā varētu tikt atkārtots šis šovs — aut.). Nākamreiz visi varētu pārģērbties par dzīvniekiem!
— Arī video projekcijas ir tavs veikums, vai ar tām palīdzēja kāds cits?
No A līdz Z tas ir Mika Meirāna darbs. Mēs strādājam duetā jau kopš Pop Beats Poetry pirmsākumiem, liekas, ka pirmo reizi kopā spēlējām 2009. gada Positivus, kad sāku spēlēt Prāta Vētras laikā.
— Jā, atceros to reizi — dodoties uz setu gaidīju lielu pūli pie Cēsu Alus skatuves, bet tur bija, šķiet, seši cilvēki...
Nu redzi, jāpaiet vēl desmit gadiem, lai cilvēki nāktu uz dīdžejiem skatīties tikpat kuplā skaitā kā uz grupām. Bet tici man — ja es tev parādītu bildes no 2006. gada Fonofest, kad spēlēju uz šīs pašas skatuves, un arī tas nemaz nebija tik slikti, kaut gan biju viens, bez robotiem un ar viniliem, kuri bija noklāti ar smiltīm, jo tepat bija arī BMX trase, tad mēs redzētu kāds ir progress šo piecu gadu laikā. Es saku — desmit gadi, un tad grupas varēs sākt baidīties! (smejas)
— Pagaidām vienīgais festivāls, kurā esi izziņots kā mākslinieks, ir Summer Sound. Būsi vēl kaut kur redzams?
Kā vienmēr, es būšu Positivus. Ļoti iespējams, ka kādā mirklī kaut kas notiks. Bet atšķirībā no iepriekšējām reizēm šogad ir tāda sajūta, ka... Ok, ko tur daudz liegties — es spēlēšu veselus trīs setus Positivusā. Un, šķiet, tikai viens sets būs izziņots iepriekš, tā kā staigājiet apkārt un skaties, kas notiek!
Foto: Jānis Grosbahs