Interpol koncerts Kopenhāgenā

Interpol Dānijā ir lielā cieņā. Knapi paspējuši nokāpt no pagājušā gada Roskildes festivāla skatuves, grupa jau izziņoja jaunā albuma El Pintor turneju, kurā atrodams arī Kopenhāgenas vārds, savukārt vasarā vīri kārtējo reizi gaidāmi atpakaļ uz NorthSide festivālu Orhusā. Varētu šķist, ka ar tik biežu uzstāšanos dāņiem šīs ņujorkiešu apvienības būs gana, taču vakardienas koncerts bija izpārdots un tādā pašā stāvoklī atrodas arī nākamajā dienā notiekošais papildkoncerts. Nevar jau arī viņiem pārmest, jo Latvijā tāds pats fenomens novērojams ar King Charles. No Interpol puses Dānija savukārt varētu būt mīļa vieta, jo grupas līderis Pols Benks ir precējies ar dāņu modeli Helēnu Kristensenu, Krisa Aizaka video Wicked Game zvaigzni.

Grozi kā gribi, bet Interpol ir un paliek pirmo divu albumu grupa. Kaut arī pēdējā plate uzņemta ļoti labi un ir nesalīdzināmi dzīvīgāka par 2010. gada Interpol, viņi vairs nekad nepārspēs savus šedevrus Turn on the Bright Lights un Antics. Interpol to diezgan labi apzinās arī paši, jo no 18 spēlētajām dziesmām kopumā tikai trīs izskan no viņu trešā un ceturtā albuma, pārējo koncerta laiku atvēlot jaunā albuma dziesmām un pirmajiem diviem albumiem. Saglabājot šādu setlisti, Interpol varēs koncertēt mūžīgi, jo, pat ja visi viņu nākamie albumi būs slikti, jaunie un jau nobriedušie grupas fani vienmēr dzīsies pēc iespējas pieredzēt Turn on the Bright Lights un Antics ‘dzīvajā’.

Šī vēlme tiek piepildīta jau pašā koncerta sākumā ar pirmā albuma dziesmu Say Hello to the Angels, taču pārsteidzoša šķiet turpmāko dziesmu izvēle. Setlistē neatradīsiet ne leģendāros Obstacle 1 un PDA, nedz tādus publikas iemīļotus singlus kā C’mere, The Heinrich Maneuver un No I in Threesome. Tā vietā priekšroka tiek dota mazāk zināmām dziesmām, kas dažbrīd traucē koncerta ritmam, taču nemazina ovācijas. Kā nekā Interpol muzikālais izpildījums tik tiešām ir iespaidīgs — noslīpētas, trauksmainas ģitāras un visaptveroša, saldsērīga melanholija. Vilšanos šajā scenārijā sagādā zemais Pola Benksa vokāls, kas ierakstos izklausās patīkami drūms, taču koncertos vēl joprojām šķiet pārāk izmocīts un lieliem pūļiem nepiemērots.

Par spīti saviem trūkumiem, Interpol trumpis ir viņu unikālais skanējums, kas monopolizēja alternatīvās rokmūzikas tirgu šī gadsimta sākumā un nepazudīs vēl ilgi, kamēr vien cilvēki atcerēsies Ianu Kērtisu un Joy Division. Jā, neko labāku par saviem pirmajiem diviem albumiem viņi visticamāk nekad vairs neradīs, taču ir patīkami apzināties, ka, atšķirībā no Joy Division, Interpol maģiju vēl var pagūt pieredzēt klātienē.

Setliste:
1. Say Hello to the Angels
2. Anywhere
3. My Blue Supreme
4. Evil
5. The New
6. My Desire
7. Rest My Chemistry
8. Everything Is Wrong
9. Lights
10. Breaker 1
11. The Lighthouse
12. Take You on a Cruise
13. Not Even Jail
14. Slow Hands
Encore:
15. All the Rage Back Home
16. NYC
17. Stella Was a Diver and She Was Always Down
Encore 2:
18. Untitled