Koncerta apskats: Drenge Notingemā 12.10.13
Palaidis garām pirmās divas iespējas pavērot Rorija un Īona Lavlesu jeb grupas Drenge uzstāšanos, trešo garām nelaidu. Un vakars ar britiem raksturīgajiem laika apstākļiem bija kā radīts, lai klātienē vērotu mūziķus, kas ar tikai sev zināmiem rokmūzikas paņēmieniem iegrieza paši savu negaisu.
Sestdienas vakars Notingemā ienesa rokmūzikas nemieru ar nelielu ģimeniskas afēras pieskaņu. Pirms Šefīldas dueta uz skatuves kāpa cits brāļu grupējums — Radkey. Jeņķu pusaudžu pankgrupas enerģija acumirklī atrada dzirksteli ar publiku. Uz aicinājumu trakot Start Freaking Out pavadījumā tikai retais skatuves priekšā stāvošais minstinājās. Izveidotā mazā atvara pavadījumā Radkī brāļi burtiski izskrēja cauri Romance Dawn un Out Here in My Head. Savas uzstāšanās nobeigumā grupas basists nolēma pārbaudīt sanākušo vīru celtspēju ar diezgan akrobātisku lēcienu.
Par Drenge dzīvo šovu daži viedie sprieda vēl pirms durvju vēršanas, nospriežot, ka viņi esot pazīstami ar savu nevaldāmo garāžroku, kas postījis visa izmēra skatuves sākot no mazākajām un beidzot ar Glastonberiju. Drenge brāļu saikne acīmredzami izpaudās uz skatuves. Brīžiem iegrimuši elektrizējošos ģitāru akordos un pārdabiski enerģiskā bungu rībināšanā, Lavlesi izlikās nepievēršam uzmanību nevienam pūlī trakojošajam fanam. Ar sev raksturīgajām netīrajām rokmūzikas niansēm un Īena lieliskajam vokālam vēstot „I've never seen blood and milk mixed so divine / I've never seen such beauty so maligned”, singls Backwaters jau tagad šķiet garantējis vietu grupas setlistē gadiem uz priekšu.
Tieši no grupas dziesmu vārdiem nāca liela daļa enerģijas, ko uzsūca klausītāji. Kuram gan negribētos kārtīgas rokmūzikas pavadījumā izkliegt rindas „I'm gonna make you piss your pants / I want to break you in half” vai „Blackened eyes and a purple nose / I got missing teeth, got a lot of those”? Man personīgi gribējās. Agresīvu tekstu kliegšanas ietekmē neiztika arī bez daža laba lidojoša plastmasas trauka, bet neviens no tiem netika uzskatīts par ievērības cienīgu, lai sāktu traci.
Sakritība vai nē, bet arī koncerta beigu daļa, tāpat kā grupas ieraksts, sastāvēja no mierīgākajām kompozīcijām — Fuckabout, People In Love Make Me Feel Yuck un Let's Pretend. Ne īsti līdzi dziedamās rindas, ne griezīgie akordi, pie kuriem iztrakoties, bet gan salīdzinoši noslīpēts materiāls, pieliekot vakaram izteiksmīgu izsaukuma zīmi.
Divu stundu garajā šovā vilties nelika ne vieni, ne otri. Salīdzinājumā ar ārā valdošajiem laika apstākļiem, iekštelpās valdošā atmosfēra bija daudz tuvāk viesuļvētrai vai jebkurai citai iznīcinošai dabas parādībai.