Ceļš uz Positivus 2015 - Jack Garratt
Ar katru aizgājušo dienu esam arvien tuvāk vasarai un arvien tuvāk lielākajam festivālam Baltijā — Positivus. Divas reizes nedēļā iepazīstinām ar māksliniekiem, kas Salacgrīvā mūs priecēs trīs dienu garumā. Šoreiz iepazīstināsim ar vienu no solo māskliniekiem, kas vēl ir tikai savas mūzikālās karjeras pašā sākumā — Džeku Garatu.
Kas?
Viens no interesantākajiem māksliniekiem šī gada Positivus festivālā būs gados jaunais multi-instrumentālists Džeks Garats. Ar mūzikas sacerēšanu viņš sāka nodarboties jau agrā vecumā. Drīz vien sekoja arī pirmie panākumi, bet ir viegli saprast kāpēc pats mūziķis īpaši necenšas pasaulei par tiem atgādināt intervijās. Proti, viena no pirmajām sarakstītajām dziesmām palīdzēja viņam nokļūt vienu soli no piedalīšanās bērnu Eirovīzijas konkursā — britu atlases finālā. Tāpat viņam ir liels apgūto mūzikas instrumentu arsenāls, kas sevī iekļauj arī mandolīnas un trombona spēli.
Iespēja pirmo reizi sevi likt izdzirdēt plašākai sabiedrībai Garatam bija 2012. gadā, kad viņš ar divām kompozīcijām debitēja radio tiešajā ēterā raidījumā BBC Introducing in Beds, Herts and Bucks. Pēc šīs nelielās atrādīšanās sekoja pārtraukums, kura laikā tapa dziesmas pirmajam EP — Remnants, kas tika izdots pērnā gada oktobrī. Tās pamanīja neviens cits kā Zane Lowe, Worry izvēloties par topošo Next Hype Record, kas aizsāka līdz šim veiksmīgāko gadu mūziķa vēl pavisam jaunajā karjerā.
Vēl pirms Remnants EP izdošanas, pateicoties tam pašam BBC radio, jaunajam dziedātājam bija iespēja sevi prezentēt vienā no lielākajiem britu festivāliem — Reading & Leeds Festival. Ar uztāšanos, kas lika klausītājiem pagriezt galvas viņa virzienā, lieliskā gada domino efekts vēl nebija beidzies. Līdz 2014. gada beigām mākslinieka vārds rotāja arī BBC Radio 1 regulāri spēlēto dziesmu sarakstā.
Pavisam nesen, precīzāk šī gada aprīlī, tika izdots otrais un pagaidām pēdējais ieraksts — Synesthesiac EP. Dotajā mirklī Garats ir viens no 2015. gada jaunajām uzlēcošajām zvaigznēm mūzikā, kas kaut kādu iemeslu dēļ nebija atrodams daudzos gada sākumā izveidotajos jauno un daudzsološo mākslinieku sarakstos.
Ko Spēlē?
Ir dzirdēti un redzēti gadījumi, kad mākslinieku gribas izcelt tieši viņa balss dēļ vai arī tieši otrādi — instrumenta pārvaldīšanas prasmes dēļ. Garats, būdams viena cilvēka grupa, neietilpst nevienā no šīm kategorijām. Viņam ir ticis labākais no abām pasaulēm. Jau pieminētais mūzikas instrumentu arsenāls, ko viņs ir apguvis, dod vairāk opciju eksperimentēšanai un konkrētas skaņas izkopšanai. Jau tagad viņa daiļradē manāmi indie, soul un eletroniskās mūzikas atstātie nospiedumi. Tam visam komplektā nāk pārsteidzoši vērienīgs vokāls, kas izskan gandrīz bez piepūles un ar katru ierakstu padara dziedātāja skanējumu arvien ambiciozāku un noslīpētāku.
Ja velkam paralēles ar kādu no iepriekšējo gadu māksliniekiem, tad acis un ausis, protams, krīt uz Četu Feikeru, kas Positivus viesojās pērn. Daudziem nepaliks nepamanīts arī tas, ka abiem ir diezgan līdzīgs ārējais izskats. Mūzikalajā ziņā abiem nav tik daudz kopīga kā izskatā. Iespējams, ka mūzikālajā ziņā Džeks Garats ir uzlabota Četa Feikera versija ar lielāku diapazonu savā daiļradē.
Kāpēc jāredz?
Normunds Vucāns, Intro.lv žurnālists: Gribot negribot, runājot par Džeku Geretu, es nevaru nevilkt paralēles ar pērn festivālā redzēto Četu Feikeru. Būtībā uz Geretu var skatīties kā nākamā līmeņa Feikeru — brita darbības ir vēl vairāk do-it-yourself estētikā balstītas, un skatoties, ko viņš var paveikt vienatnē ar pāris semplu mašīnām uz skatuves savos koncertos, izbrīnā atkaras žoklis. Es melotu, ja teiktu, ka man ir tuvas visas viņa radītās melodijas — nē, man patīk tikai daļa, tomēr neredzēt mūsdienu variāciju par tēmu „cilvēks-orķestris” festivālā, kurā tas ir iespējams, būtu ļoti nepareizi! Jo garantēju — šis izskatās patiešām efektīgi. Un arī skan efektīvi!
Rūdolfs Sietiņš, Intro.lv žurnālists: Tā vien šķiet, ka Džeks Garets ir tāds mazo bērnu mūziķis kā Džastins Bīberis, bet viņa bārda viņu nodod. Un ja paskatās rūpīgāk, tad arī mūzika. Nedaudz atgādinot Chet Faker (jeb latviskojot Četu Fakeri), šis izpildītājs ar savu emocionālo un mūzikas tendencēm atbilstošo skanējumu, varētu iekarot ne tikai jauno dāmu, bet arī visu pārējo sirdīs, jo reizēm ir labi klausīties kaut ko kas savā dvēselē ir patiess un īsts.
Lauris Anstrauts, Intro.lv žurnālists: Šķiet, ka no tiem šī gada Positivus māksliniekiem, kuriem pirmais albums vēl ir priekšā (un tādi ir vairāki), tieši Džeks Garats varētu būt vistuvāk kļūšanai par slavenu popzvaigzni. Šim jaunietim patiešām ir zvaigznes potenciāls (kas, pa lielam, nozīmē lipīgas dziesmas apvienojumā ar interesantu imidžu), un to apliecina arī ierakstu līgums ar slaveno izdevniecību Island Records. Tomēr Garats nebūt nav uzražota popzvaigzne — līdz sasniegtajam viņš gājis lēnām un pakāpeniski, savu mūziku joprojām rakstot un producējot pašam, pie tam spējot radīt ko visai interesantu. Tāpēc domāju, ka ir vērts kaut vai intereses pēc festivālā aiziet viņu paklausīties, īpaši tiem, kas grib pēc pāris gadiem palielīties, ka redzējuši Džeku Garatu jau tad, kad viņu neviens vēl īsti nezināja.
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus 2015 sērijas raksti: