Ceļš uz Positivus 2015 – Kasabian
Šovasar festivāla hedlaineru sarakstā ir divi vareni britu mūzikas vārda nesēji — pienācis laiks aplūkot, kāpēc dažkārt skarbi kritizētā un ne tik ļoti mīlētā grupa Kasabian ir vērtīgi Positivus galvenie mākslinieki!
Kas?
Ja vien muzikālā noziedznieka Čārlza Mensona radītās Mensonu ģimenes kriminālā biedre Linda nebūtu nomainījusi īsto uzvārdu uz Kasebjana, šī Leisteras četrotne tā arī paliktu kā Saracuse — izrādās, ka tieši ar šādu vārdu jau 1997.gadā Positivus sestdienas galvenie mākslinieki iemina savu taciņu.
Taciņa tomēr izrādījās gara, jo pirmais albums Kasabian dienasgaismu ieraudzīja tikai 2004. gadā — skaistajā indie uzplūduma laikā, kur starp daudziem vareniem produktiem savu atzinību ieguva arī Kasabian singli Club Foot un itin nemaz nenovecojušais L.S.F.
Par lielo veiksminieku tomēr uzskatāms West Ryder Pauper Lunatic Asylum — ar šo albumu Kasabian radīja tādas britu rokmūzikas himnas kā Fire, Underdog un Vlad the Impaler, kuras iemieso īsto, „kaseibianīgo” skanējumu — par šīs veiksmes pievienoto vērtību kļuva arī tituls kā labākajai britu grupai.
Par spīti tam, ka Kasabian saņēmuši dažādākās kritiķu un klausītāju atsauksmes, it īpaši par pēdējo elektroniskajiem zibeņiem sasperto albumu 48:13, nekas neliedza grupai pagājušajā gadā beidzot sasniegt savu ilgi meklēto personīgo virsotni — būt uz lielās Glastonberijas skatuves kā vakara galvenajiem māksliniekiem.
Ko spēlē?
Ja pēc pāris dziesmām rodas vēlme Kasabian dēvēt par indie rokmūziķiem, tad ziniet, ka ģitāristam Seržam Picorno tas ārprātīgi nepatiks. Paši viņi labprātāk sevi dēvē par tādas īstas rokmūzikas pārstāvjiem, bet ko gan tas izskaidro? Kasabian ir tāds kā mānīgs britu alternatīvā roka skanējums, kam dažbrīd piemīt kareivīgs himniskums, dažbrīd psihodēlija, bet kā pēdējos divos albumos — pat dejiska elektronika.
2010. gada viesi Happy Mondays ir tuvākais Kasabian līdzinieks — ja neņem vērā, ka diez gan ievērojama līdzība pastāv starp solistiem, tad galvenais, kas vieno šīs grupas, ir dejiskajiem un britu rokmūzikai raksturīgajiem elementiem caurstrāvotā mūzika.
Kāpēc jādzird?
Jana Kohno, Intro.lv žurnāliste: Kasabian ir tā grupa, kura no sirds tic savai varenībai, nekautrējoties mēdz dēvēt sevi par labāko britu grupu un, piešķiļot eļļu savam ugunīgumam, velta rupjus izteicienus citu mūziķu virziena, pretī saņemot kritiku, bet patiesībā jau viņi ir tādi labsirdīgi tēvi — kā dzīvē, tā uz skatuves. Grūti varbūt ticēt šai grupai vai to mīlēt, bet koncertu gan iesaku nekavēt — Kasabian dejojamā rokmūzika sašūpos gurnus un padarīs sestdienas vakaru par par milzīgu zāliena stampāšanu!
Rūdolfs Sietiņš, Intro.lv žurnālists: Ziļo apkakļu fujaki no Lesteras Kasabian ir grupa, kas vislabāk iemieso britu sapni pēdējos 10 gados. Viņi daudz dzer, runā rupjus jokus, ienīst visus, fano par futbolu un spēlē dejisku Mančesteras rokmūziku. Lai gan Kasabian bieži cenšas kļūt trakāki un dīvaināki, tas viņiem īsti neizdodas — drīzāk viņi ar katru albumu arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas kā lokālie festivālu hedlaineri. Un šādi hedlaineri Positivus festivālam piestāv, jo festivāla iemītnieki vienmēr mīlējuši britu mūziku.
Normunds Vucāns, Intro.lv žurnālists: Es melotu, ja teiktu, ka Kasabian ir starp manām mīļākajām grupām, taču, izdzirdot, ka viņi ir izziņoti Positivus, biju sajūsmā. Tā ir lieliska dzīvā grupa, kas spēj iegriezt tādu ballīti, kādu reti kurš, un es personīgi visvairāk gaidu to mirkli, kad izskanēs Eez-eh. Iespējams, pēdējā gada laikā šī dziesma ir nedaudz apnikusi, bet sasodīts, kas par reivu tās laikā notiks Salacgrīvā! Tici man, viņi iekustinās visus!
Iepriekšējie Ceļš uz Positivus 2015 sērijas raksti: